CSDD piesaka cīņu nogurumam pie auto stūres  (59)

Pērn sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem – 136 cilvēki. Turklāt tas ir par 14% mazāk nekā 2016. gadā.

"Brīdī, kad sasniegti labi rezultāti satiksmes drošības jomā Latvijā un situācija turpina uzlaboties, esam apņēmības pilni sākt runāt arī par Latvijā vēl plaši nediskutētu tēmu – nogurums pie auto stūres un tā sekas," informē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

"Pasaules satiksmes eksperti uzskata, ka nogurums, ātrums un alkohols ir trīs galvenie slepkavas uz ceļiem. Analizējot Latvijas avārijas, vairāk nekā 30% negadījumu ar letālām sekām cēloņi nav skaidri zināmi. Tas var būt gan neuzmanība, mobilā telefona lietošana, transportlīdzekļu tehniskās problēmas, bet tikpat labi arī nogurums. Tieši par šo negadījumu cēloni Eiropā patlaban tiek runāts aizvien vairāk – tas ir maz pētīts, un to nevar pierādīt kā alkoholu vai ātrumu," uzsver Augulis, aicinot ikvienu iesaistīties problēmas aktualizēšanā un skaidrošanā, tādējādi izglītojot sabiedrību.

CSDD pētījumā, kas tika veikts sadarbībā ar RSU un Miega slimību centru, secināts, ka katrs trešais autovadītājs atzīst, ka viņš gada laikā pie auto stūres ir piedzīvojis sekundes miegu; trešdaļa autovadītāju hroniski neizguļas; viņi ilgstoši diennaktī guļ mazāk par septiņām stundām; katram astotajam autovadītājam ir augsts iemigšanas risks; 40% autovadītāju, kuriem fiksēts augsts iemigšanas risks, uzskata, ka viņiem nav problēmu vadīt transportlīdzekli.

"Nogurums ir neapzināts risks, par to ir jārunā skaļi, brīdinot sabiedrību par sekām. Autovadītāja spēkos nav pretoties miegam. Vienā brīdī cilvēks atslēdzas pie auto stūres, kam sekas var būt letālas – aizmidzis autovadītājs apdraud ne tikai sevi un pasažierus, bet ikvienu satiksmes dalībnieku," skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, norādot, ka cīņa ar nogurumu iespējama, informējot un izglītojot sabiedrību gan par cēloņiem un riskiem, gan noguruma pārvarēšanu īstermiņā un ilgtermiņā, tāpēc attieksmes maiņa sabiedrībai kopumā ir ļoti būtiska.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras asociētais profesors Leons Blumfelds skaidro, ka liela daļa cilvēku, ciešot no hroniskas neizgulēšanās, pat ir aizmiruši, kāda ir sajūta būt mundriem. "Šo noguruma sajūtu viņi ir pieņēmuši kā pavisam normālu stāvokli un, sēžoties pie stūres, nevar objektīvi novērtēt, cik augsts ir iemigšanas risks," norāda Blumfelds, aicinot līdzcilvēkus pievērst uzmanību autovadītāju miegainības pazīmēm un nekavējoties norādīt viņiem uz tām, bet šoferiem – nevadīt spēkratu miegainiem vai pārgurušiem.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem pērn notikuši 29 ceļu satiksmes negadījumi, kuru iemesls bija iemigšana pie stūres, savukārt šogad jau – septiņi. Tomēr statistika neatspoguļo reālo situāciju, un patiesais negadījumu skaits ir tikai minams, bet noteikti – krietni lielāks. Policija brīdina – pat, ja līdz galamērķim atlicis braukt vien dažas minūtes, tās var izrādīties liktenīgas, jo nogurumā miegs piezogas nemanot.

Ja esi pie auto stūres un tevi sāk pārņemt nogurums, neriskē! Atceries – miegu neaizstās nekas. Atrodi tuvāko drošo vietu, kur apstāties un izkustēties. Uzliec modinātāju, lai tas skan pēc 20 minūtēm – paguli spēka snaudu. Svarīgi – ja guļot pārsniegsi 20 minūtes, sāksies dziļā miega fāze, pēc kuras jutīsies vēl vairāk neizgulējies. Pirms spēka snaudas ieteicams iedzert kafiju – kofeīns sāks iedarbību tieši pēc 20 minūtēm. Ņem vērā – spēka snaudu iespējams trenēt tāpat kā transportlīdzekļa vadīšanas prasmes. Atceries – ilgtermiņā cīņā pret nogurumu līdzēs miega higiēnas pamatprincipu ievērošana.

Ceļu satiksmes drošības kampaņu "Apstājies, pirms atslēdzies!" organizē CSDD. Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.