Vācijas augstākā administratīvo tiesu instance otrdien atzinusi, ka pilsētām ir tiesības aizliegt savā teritorijā automobiļus ar dīzeļdzinējiem.
Leipcigā izvietotās Federālās administratīvās tiesas spriedums nenozīmē to, ka šāds aizliegums tiks arī ieviests, taču ar to atzītas federālo zemju, pilsētu un citu mazāku municipalitāšu tiesības noteikt šādus aizliegumus gaisa piesārņošanas mazināšanai bez attiecīga federālā likuma.
Otrdienas spriedums pieņemts lietā, kas izriet no diviem citiem zemāku instanču spriedumiem, kurus attiecīgi pieņēmušas Bādenes-Virtembergas un Ziemeļreinas-Vestfālenes galvaspilsētu – Diseldorfas un Štutgartes – tiesas.
Vides un patērētāju tiesību aizstāvju organizācija "Vācijas Vides glābšana" (Deutsche Umwelthilfe -DUH) vērsās pret abām pilsētām tiesā, apgalvojot, ka tās nav pietiekami aktīvas cīņā pret kaitīgajiem izmešiem.
Štutgartes tiesa atzina, ka dīzeļdzinēju aizliegums ir visefektīvākais līdzeklis gaisa kvalitātes uzlabošanai un pilsētvidē dzīvojošo ļaužu veselības pasargāšanai.
Savukārt Diseldorfas tiesa lēma, ka šādi aizliegumi vēl ir "nopietni jāizvērtē".
Pret dīzeļdzinēju aizliegumu iestājas gan Vācijas federālā valdība, gan valsts ekonomikai tik nozīmīgā autorūpniecības nozare.
Tiesas spriedumu ar bažām gaidīja arī miljoniem vācu automašīnu īpašnieku un uzņēmumu, kas baidās ka nāksies mainīt savu transportlīdzekļu pārvietošanās maršrutus, kā arī ir norūpējušies par to īpašumā esošo automobiļu vērtības mazināšanos.
Tajā pašā laikā Vācijas valdībai draud iespējamā tiesvedība no Eiropas Savienības (ES) puses par neapmierinošo gaisa kvalitāti pilsētās, un Berlīne meklē iespējamās alternatīvas dīzeļdzinēju aizliegumam.
Transporta ministrija varētu šogad nākt klajā ar satiksmes noteikumu grozījumiem, kas ļautu pilsētām noteikt aizliegumu automobiļiem ar dīzeļdzinējiem izmantot noteiktus maršrutus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
