Lielākai daļai iedzīvotāju kā galvenais pārvietošanās līdzeklis ir automašīna, kas maršruta izvēlē sniedz neierobežotu brīvības sajūtu, kā arī komfortu. Tomēr ne visi autovadītāji jūtas pārliecināti pār savām braukšanas prasmēm, liecina Drošas braukšanas skolas (DBS) un "Circle K" veiktā aptauja. Iemesli ir dažādi, bet visus vieno kopīga īpašība, kas izpaužas kā bailes. Sociālā psiholoģe, autovadītāju uzvedības pētniece Inese Muzikante apskata biežākos iemeslus, kādēļ nedrošība vadīt automašīnu bieži vien ņem virsroku, un sniedz padomus, kā to pārvarēt.
"Autovadītājiem jāņem vērā, ka ceļu satiksme ir nepārtrauktas attiecības, un tās ietekmē dažādas komponentes: gan satiksmes intensitāte, gan laikapstākļi, gan katra autovadītāja pašsajūta. Tieši pašsajūta ir tā, kas nosaka, kā es, kā autovadītājs, tieku galā ar noteiktu situāciju, kā strādāju pie tā, lai neradītu stresu ne sev, ne citiem. Ja ikdienā savu auto vadām ar lielu saspringumu, ātri vien nogurstam, kā rezultātā pret braukšanu izveidojas negatīvas emocijas. Ja vēlamies savas braukšanas iemaņas pilnveidot, nepieciešama regulāra praktizēšanās," tematu akcentē sociālā psiholoģe, autovadītāju uzvedības pētniece Inese Muzikante.
Automašīnas vadīšana ir kompleksa uzvedība, kas sevī ietver sarežģītas kognitīvās un motorās darbības, kuras jāveic vienlaicīgi. Mums ir jāvada (jākontrolē) abas rokas un kājas, jāseko līdzi tam, kas notiek uz ceļa ar citām automašīnām, luksoforiem, ceļa zīmēm. Tāpat jāpieņem lēmumi, kā pareizi un droši rīkoties katrā situācijā. Ja autovadītājam nav pietiekoša braukšanas pieredze un jūtas nedroši pie stūres, tad katrs izbrauciens ir pārbaudījums, īpaši, ja tas iekrīt nelabvēlīgos apstākļos (laikapstākļi, sastrēgumstunda, tumšais diennakts laiks u.c.). Saspringums un bailes no automašīnas vadīšanas var pieaugt, kas var radīt kopumā negatīvu attieksmi pret mašīnas vadīšanu un atturēt cilvēku no braukšanas kopumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
