'WhatCar.lv': Kurus auto mēs pazaudējām 2017. gadā  (33)

Aizvadītais gads ieies "Audi" vēsturē kā brīdis, kad tika nolemts izbeigt "A3" trīsdurvju versijas pastāvēšanu. Pirmoreiz šāds "Audi" tika laists klajā 1996. gadā, taču pēdējo pāris gadu tendences liecina, ka pircēji labprātāk izvēlas "A3" sedanu vai praktiskāko "A3 Sportback". Sagaidāms, ka "A3" modeļu klāstu papildinās arī "liftbeks", jeb kaut kas pa vidu starp sedanu un hečbeku. Un ar piecām durvīm.

Demisijas iemesls: autoindustrijas tendences.

BMW 6. sērija, kas pirmoreiz nāca klajā 1976. gadā, bet vēlāk atdzima 2004. gadā, turpmāk vairs nebūs tāda, kādu to pazīstam šobrīd. Turpmāk to sauks par 8. sēriju, kamēr 6. sērijas nosaukums jau ir piešķirts modelim, ko iepriekš pazinām kā 5. sērijas "Gran Turismo" (GT). Tagad to sauc par 6. sērijas GT.

Tikmēr gaidāmā 8. sērija, spriežot pēc līdzšinējās BMW modeļu hierarhijas principiem, būs kaut kas greznāks par 7. sērijas luksusa auto, jeb, citiem vārdiem sakot, kupeja uz 7. sērijas BMW bāzes ar visām no tā izrietošajām sekām aprīkojuma, imidža un cenas ziņā. Tiek solīts arī "M8".

Demisijas iemesls: uzņēmuma stratēģija.

Demisijas iemesls: krosoveri, kas nogalina minivenus.

"Citroen C4" bija franču autoražotāja radītais konkurents tādiem modeļiem, kā "Ford Focus" un "Renault Megane", taču tagad pilnībā likvidēts, lai atbrīvotu lielāku vietu "C4 Cactus" krosoveram. Sākotnēji abi modeļi mēģināja sadzīvot, taču tagad, līdz ar otrās paaudzes "Cactus" klajā laišanu, palicis tikai krosovers.

Demisijas iemesls: "C4 Cactus".

Tad, kad "Viper" pirmoreiz nāca klajā 1992. gadā, tā kļuva par sava veida sensāciju auto entuziastu aprindās. Tam bija viss, kas vajadzīgs – tai skaitā stikla šķiedras korpuss, iespaidīgs izskats un V10 benzīna motors.

Protams, amerikāņu izpratne par to, kas ir sporta auto, bija nedaudz atšķirīga no tās definīcijas, kāda šim segmentam ir Itālijā, konkrēti – "Ferrari" un "Lamborghini" rūpnīcās. Taču daudziem pircējiem tas nebija svarīgi, turklāt – "Viper" bija krietni lētāks.

Tagad, pēc 25 gadu ilgās, neticamiem nostāstiem apvītās, traku avāriju caurstrāvotās pastāvēšanas, "Viper" ēra ir beigusies. Latvijā šo modeli atcerēsies ar vismaz vienu spilgtu negadījumu, kad "Viper" rodstera saimnieks (arī diezgan spilgta personība) ietriecās pajūgā, kas veda kūtsmēslus. Lielākā daļa no aromātiskās kravas nonāca "Viper" salonā, vēsta leģenda.

Demisijas iemesls: vecums.

Vēl viens kompakts minivens, ko sabradājuši krosoveri. 2012. gadā klajā laistais "Ford B-Max" nebija slikts auto, taču līdz ar "Ford Ecosport" krosovera klajā laišanu, pircēju interese par "B-Max" praktiski izzuda.

2017. gada rudenī tika pieņemts lēmums pārtraukt šī minivena ražošanu. No Ford.lv mājaslapas "B-Max" arī ir pazudis, bet, iespējams, kaut kur tie vēl ir palikuši, dīleriem cenšoties iztirgot pēdējos vēl pērn saražotos eksemplārus. Taču miniveni "Ford" modeļu klāstā vēl ir – "C-Max", "Grand C-Max", "Galaxy" un "S-Max".

Demisijas iemesls: krosoveri.

"Honda Civic Tourer" tika laists klajā 2014. gadā, gadu pēc "Civic" hečbeka, un būtu diezgan loģiski secināt, ka ar jauna "Civic" modeļa prezentāciju pērn, šogad varētu sekot arī jauns "Tourer". Taču tā nebūs. Jaunākais "Civic" hečbeks jau ir pietiekoši ietilpīgs, lai mazinātu interesi piemaksāt par universāļa versiju, tāpēc "Honda" vadība nolēmusi pārtraukt "Tourer" ražošanu, tā vietā rosinot lielāku uzmanību pievērst krosoveriem.

Demisijas iemesls: "Civic" hečbeks jau ir diezgan ietilpīgs

Vācu autoražotājs "Mercedes-Benz" ar B-klases elektroauto mēģināja 2015. gadā spert soli nākotnē, piedāvājot labu kilometrāžu ar vienu uzlādes reizi, "premium" kvalitāti salonā un visas citas B-klases labākās īpašības, taču pircēji to kaut kā tomēr līdz galam nesaprata. Daži kritiķi domā, ka vainojams modeļa dizains, kas acīmredzami bija iestrēdzis pagātnē.

Tirgot minivenus ar "Mercedes-Benz" logo nekad nav bijis viegls darbs, it īpaši elektriskos, kas ir vēl dārgāki un nepraktiskāki kā ierindas B-klases pārstāvji. "Mercedes" to ir ņēmuši vērā un jau drīzumā ražotāja piedāvājumu papildinās daudz izskatīgākie "EQ" sērijas elektromodeļi.

Demisijas iemesls: labāki piedāvājumi jau ceļā pie pircējiem.

Varētu riskēt un saderēt, ka "Mercedes-Benz CLS Shooting Brake" kaut kad nākotnē kļūs par pieprasītu modeli "Youngtimer" kustības sekotāju rindās. Tur gan vēl jāpaiet vismaz 20 gadiem, taču "CLS Shooting Brake" ir dažas pazīmes, kas varētu noturēt tā vērtību.

Vispirms, "CLS" "četrdurvju kupejai" ir diezgan labs imidžs, jaudīgi motori un tas jau pats par sevi ir nišas produkts, atšķirībā no E-klases biznesa sedana, uz kura bāzes tas veidots.

"CLS Shooting Brake", jeb "CLS" universālis, ir vēl šaurākas nišas produkts – 2012. gadā klajā laistais auto ir ārkārtīgi reti sastopams un 2017. gadā ir beidzis savu pastāvēšanu, jo pircēji, kam šajā krosoveru ērā tomēr ir nepieciešams universālis, biežāk izvēlējās praktiskāko un lētāko E-klases universāli.

Demisijas iemesls: pārāk seksīgs.

"Škoda Yeti" tika laists klajā 2009. gadā kā alternatīva citiem tobrīd tirgū esošajiem SUV un krosoveriem, kuru bija ievērojami mazāk nekā šobrīd. Tāpēc nav brīnums, ka "Yeti" par popularitātes trūkumu nevarēja sūdzēties.

Nav zināms, kāpēc "Škoda" izdomāja neturpināt "Yeti" nosaukuma pastāvēšanu, pārnesot to uz "Karoq", kas acīmredzami ir stājies "Yeti" vietā, čehu zīmola hierarhijā ieņemot pozīciju zem "Kodiaq". Izskanējis, ka iemesls varētu būt daudziem autoražotājiem svarīgais Ķīnas tirgus, kur vārds "Yeti" nozīmē kaut ko citu, nevis mītisko sniega cilvēku.

Demisijas iemesls: "Karoq".

Vēl viena šībrīža tendence – dīzeļdzinējus pakāpeniski aizstāj ekonomiski benzīna motori vai hibrīddzinēji. "Toyota Auris" ir spilgts piemērs – hibrīdversija un benzīna motors turpina dzīvot, bet 2007. gadā klajā laistais "Auris" dīzelis ir miris.

Tomēr "Auris" gadījumā būtisku lomu nospēlēja nevis dīzeļdzinēju aplikšana ar arvien stingrākām emisiju kontroles normām un nodokļiem, bet gan pircēju intereses trūkums – tikai neliela daļa no visiem 2016. gadā pārdotajiem "Auris" bija ar dīzeļdzinēju. Tirgus tendences bija tikai vēl pāris naglas "Auris" dīzeļversijas zārkā.

Demisijas iemesls: mazie pārdošanas apjomi.

"Volkswagen Jetta" dažādās interpretācijās pastāv kopš 1979. gada, taču no 1991. līdz 1998. gadam tas kļuva par "Vento", bet līdz 2005. gadam to sauca par "Bora". Tad "Jetta", kas faktiski bija "Golf" sedans, atdzima atkal – līdz brīdim, kad pērn VW vēlreiz izvērtēja "Jetta" pārdošanas apjomus, kas nebija īpaši diži, salīdzinot ar "Golf" un "Passat". Tāpēc tika pieņemts lēmums enerģiju un līdzekļus ieguldīt citos modeļos.

Demisijas iemesls: mazie pārdošanas apjomi.

Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū klajā laistā "VW Scirocco" atdzimšana 2008. gadā auto entuziastu aprindās tika uzņemta ar lielu interesi. Lai arī modelis bija veiksmīgi saglabājis sava ciltstēva labākās īpašības, papildinot tās ar mūsdienīgiem elementiem un spilgtu vizuālo tēlu, pircēji to galu galā nenovērtēja.

"Scirocco" tikmēr turpināja novecot un bija jāsāk domāt par jaunu modeli uz jaunas platformas, kas, kā zināms, kokos neaug. Tāpēc VW nolēma neturpināt "Scirocco" atdzimšanas sāgu, tā vietā investīcijas ieguldot "T-Roc" krosoverā.

Demisijas iemesls: novecojusi platforma.