Tiesa, tas varētu notikt, ja Latvijā netiks veiktas fundamentālas izmaiņas, kas arī paredzētu noteikt stingrākas barjeras dīzeļdzinēju auto izmantošanai.
"Ja netiks ieviestas izmaiņas, Latvijā var nākt iekšā tie auto, kurus citur pārdot nevar un kuri citem vairs nebūs vajadzīgi," teica Rūtiņš.
Taču vienlaikus esot jāņem vērā, ka Latvijā ekonomiskā situācija nav vienkārša, proti, auto parks joprojām ir salīdzinoši vecs. Tāpat arī kopējā pirktspēja vērtējama kā zema, atzina Rūtiņš.
Komentējot aktuālākās tendences, raugoties no auto ražotāju perspektīvas, Rūtiņš norādīja, ka lielie auto ražotājie jau sākuši pieņemt, ka "dīzelis sāk savu norietu". Par to liecinot arī vairāku ražotāju paziņojumi par atteikšanos no dīzeļdzinēju auto ražošanas nākotnē, kas iezīmē pārorientēšanos uz elektroautomobiļu un hibrīdu ražošanu.
Pēc Rūtiņa teiktā, auto ar dīzeļdzinēju Eiropā varētu tikt vēl tirgoti līdz 2025. vai 2030. gadam, tikmēr vērā ņemama robežšķirtne varētu būt 2040. gads, kad Eiropas līmenī varētu notikt politikas pārskatīšana attiecībā uz dīzeļdzinēju izmantošanu.
Jau vēstīts, ka februāra nogalē Vācijas augstākā administratīvo tiesu instance atzina, ka pilsētām ir tiesības aizliegt savā teritorijā automobiļus ar dīzeļdzinējiem. Pret dīzeļdzinēju aizliegumu iestājas gan Vācijas federālā valdība, gan valsts ekonomikai tik nozīmīgā autorūpniecības nozare.
Tiesas spriedumu ar bažām gaidīja arī miljoniem vācu automašīnu īpašnieku un uzņēmumu, kas baidās, ka nāksies mainīt savu transportlīdzekļu pārvietošanās maršrutus, kā arī ir norūpējušies par to īpašumā esošo automobiļu vērtības mazināšanos.
Tajā pašā laikā Vācijas valdībai draud iespējamā tiesvedība no Eiropas Savienības (ES) puses par neapmierinošo gaisa kvalitāti pilsētās, un Berlīne meklē iespējamās alternatīvas dīzeļdzinēju aizliegumam.
Transporta ministrija varētu šogad nākt klajā ar satiksmes noteikumu grozījumiem, kas ļautu pilsētām noteikt aizliegumu automobiļiem ar dīzeļdzinējiem izmantot noteiktus maršrutus.