“Samsung” automašīnas
Jā, tā pati korejiešu kompānija, kas ražo televizorus, telefonus un daudz ko citu, savulaik ražoja arī automašīnas. Pirmie "Samsung" auto modeļi nāca klajā 1994. gadā, bet ražošana apsīka līdz ar Āzijas finanšu krīzi 1998. gadā. Divus gadus vēlāk "Samsung" pārdeva savu autobūves atzaru franču kompānijai "Renault".
“Mercedes” rozā troksnis
Šobrīd pārdošanā esošais E-Klases "Mercedes-Benz" ietver veselu virkni ar jaunākajām drošības sistēmām, kas pasargās tā vadītāju un pasažierus avārijas gadījumā, un viena no tām ir "rozā troksnis". Ja auto konstatē, ka sadursme ir neizbēgama, tas salonā atskaņo konstantu 80 decibelu troksni, liekot cilvēku auss muskuļiem iespringt, pasargājot bungādiņas no gaidāmā, sadursmes radītā blīkšķa, kas rada pamatīgu akustisko spiedienu. Tādējādi ir iespēja, ka avārijā nezaudēsi dzirdi.
“Ford” roboti
Pirms vairāk nekā pusgadsimta kāds "Ford" vadības pārstāvis lepni rādīja strādnieku arodbiedrības pārstāvim pirmos robotus, kas ieviesti amerikāņu autoražotāja rūpnīcās. "Ford" pārstāvis centās būt dzēlīgs, vaicājot – "kā tu piespiedīsi šos robotus maksāt arodbiedrības biedra naudas?". Arodbiedrības pārstāvis nepalika atbildi parādā, sarkastiski atcērtot: "bet kā tu panāksi, lai roboti pērk tavas automašīnas?"
Pirmie elektroauto
Piedod, ka sabojājām tavu dienu, taču pirmos elektroauto nesāka ražot "Tesla". Pats pirmais elektroauto tika izgatavots jau 1884. gadā, tā autors bija brits Tomass Pārkers (attēlā pa vidu), turklāt viņš to laida klajā gadu pirms atklātībā nonāca pirmais auto ar iekšdedzes dzinēju. Lai arī elektrība kā jaudas avots autobūves pirmsākumos bija diezgan plaši izplatīta parādība, iekšdedzes dzinēji tomēr guva virsroku, jo tolaik šķita daudz praktiskāki.
“Lamborghini” traktori
"Lamborghini" ir labi pazīstams kā ļoti ātru un iekārojamu sporta auto ražotājs, taču sākotnēji kompānija ražoja tikai traktorus. Patiesībā "Lamborghini" traktori tiek ražoti vēl joprojām, kamēr sporta auto ražo "Lamborghini" atzars, kas pieder "Audi". Šajā attēlā redzams pašreiz iespaidīgākais "Lamborghini" traktora modelis – "R8". Tieši tāds pats nosaukums, kā zināms, ir uz "Lamborghini" platformas veidotajam "Audi" sporta auto. Traktori patiesībā ir diezgan ienesīgs bizness – arī "Porsche" drīz pēc Otrā pasaules kara pievērsās traktoru ražošanai.
“Opel” haizivju uzbrukums
Rūpīgi papētot "Opel Corsa", "Insignia" un "Zafira", kā arī "Adam" vai "Astra" interjera apdares virsmas, šur tur var ieraudzīt haizivs siluetu. Neviens īsti nespēj izskaidrot, ko tas nozīmē. Leģenda vēsta – savulaik "Opel" dizaineri kādā jautrā vakarā saderējuši, ka viņiem izdosies panākt, ka šī haizivs nonāk "Opel" modeļu ražošanas versijās un neviens to nepamanīs. Acīmredzot sākumā tā arī bija, bet tagad šī tradīcija tiek turpināta ar nolūku – un "Opel" īsti nepaskaidro, kāpēc.
Fordlandia
1928. gadā Henrijs Fords uzbūvēja veselu apdzīvotu vietu pie kādas upes Brazīlijā, nolūkā nodrošināt gumijas krājumus saviem ASV ražotajiem auto. Fords arī ieviesa stingru režīmu tur dzīvojošajiem cilvēkiem, cita starpā aizliedzot lietot alkoholu un tabakas izstrādājumus. Turklāt viņi tika baroti ar amerikāņu pārtiku, kas vietējiem īpaši negāja pie sirds. Septiņus gadus vēlāk pilsēta tika pārcelta uz citu vietu, bet 1945. gadā pārdota Brazīlijas valdībai. Kopumā Henrijs Fords šajā projektā pazaudēja naudas summu, kas pēc mūsdienu kursa būtu mērojama ar vairāk nekā 200 miljoniem dolāru, turklāt pats nekad tā arī neieradās šīs pilsētas apciemot.
Jaguar/SS
Līdz Otrajam pasaules karam "Jaguar" bija pazīstams kā autoražotājs ar nosaukumu "SS Cars". "SS" nozīmēja "Swallow Sidecar". Tomēr, ņemot vērā Ādolfa Hitlera SS bēdīgo slavu (SS, jeb Schutzstaffel bija nacistu partijas paramilitāra struktūra), uzņēmums nolēma savu nosaukumu mainīt uz "Jaguar". Šajā attēlā – "SS Jaguar" pirmskara modelis. Jāpiebilst, ka abreviatūra SS autobūvē tomēr tika lietota arī pēc tam – SS iniciāļi tiek izmantoti jaudīgiem "Chevrolet" modeļiem, kur tie nozīmē "Super Sport".
“Mercedes-Benz” nosaukums
Kāpēc pašai vāciskākajai no vācu autobūves kompānijām ir spāņu sieviešu vārds? 19. gadsimta beigās viens no "Daimler" lielākajiem klientiem bija kāds Emīls Jelineks, kurš tos pārveidoja par sporta auto. Šiem modeļiem viņš piešķīra savas meitas Mersedesas vārdu. Mersedesa (attēlā) dzima Jelineka laulībā ar Alžīrijas izcelsmes francūzieti Rakeli Gogmanu Senrobēru. Kompānijai "Daimler" tik ļoti patika šis vārds, ka 1900. gadā viņi laida klajā savu pirmo auto ar nosaukumu "Mercedes".
1926. gadā "Daimler" apvienojās ar "Benz", izveidojot "Daimler Benz", un šajā kompānijā ražotie auto tika saukti par "Mercedes-Benz". 1998. gadā "Daimler Benz" nopirka "Chrysler" un kļuva par "Daimler Chrysler", taču pēc amerikāņu autoražotāja pārdošanas 2007. gadā atkal kļuva par "Daimler". Diemžēl Mersedesa to nepiedzīvoja, jo mira no vēža 1929. gadā, 39 gadu vecumā.
“Renault” amerikāņu sapnis
"Renault" savulaik mēģināja pievilināt uz kabrioletiem kāros ASV pircējus ar savu "Renault 9" modeli, tikai tam bija noņemts jumts, bet pats auto nokristīts par "Alliance". Drīz vien amerikāņi secināja, ka saules iedeguma iegūšana, braucot ar šiem auto, neatmaksājas, jo "Renault" Viskonsinas rūpnīcā ražotie kabrioleti kļuva bēdīgi slaveni ar savām kvalitātes problēmām. 1987. gadā klajā laistais sportiskais "Alliance GTA" nepalīdzēja uzlabot priekšstatu par "Renault", un gadu vēlāk franču autoražotājs vispār pameta Ziemeļamerikas tirgu, pārdodot savu ražotni kompānijai "Chrysler".
Vienīgā mērvienība, ko akceptē visi ražotāji
Līdz ar auto tirgus globalizāciju, eksistē atšķirīgas mērvienības, lai raksturotu vienu un to pašu pozīciju. Piemēram, motora jaudu var mērīt zirgspēkos (ZS), bhp (brake horsepower) un PS (Pferdestärke, arī zirgspēki), un iegūtie skaitļi ir līdzīgi, bet ne identiski. Tāpēc 1992. gadā Eiropas Savienība noteica jaunu jaudas mērvienības standartu – kilovatus (kW).
Runājot par šķidrumiem, jāatceras, ka ASV galoni atšķiras no britu galoniem, jo ir par 17% mazāki, bet praktiski visa pārējā pasaule tos mēra litros. Vienīgā autoindustrijas mērvienība, kas ir identiska visā pasaulē, ir riteņu disku izmērs. Tas tiek mērīts collās pat vietās, kur collas un jardus ikdienā mērīšanai nelieto.
Ultraviegls “Porsche”
"Porsche" savulaik bija tik apsēsti ar svara samazināšanu savam "911" modelim, ka 1967. gadā klajā laistajam "Porsche 911R" zīmola emblēma tika aizvietota ar uzlīmi, riteņu disku centri tika izņemti vispār, bet durvju rokturi izgatavoti no alumīnija. Rezultāts bija auto, kas svēra 814 kilogramus, jeb apmēram uz pusi mazāk nekā šībrīža "Porsche 911 Turbo".
“Porsche 911” radīja “Peugeot”?
Patiesībā jau nē, bet savs nopelns tam ir. Savulaik "Porsche" nolēma sava "356" modeļa pēcteci nosaukt par "901". "Peugeot" sāka protestēt, norādot, ka tikai viņiem ir tiesības uz modeļu trīsciparu nosaukumiem ar nulli pa vidu. Tādā veidā "Porsche" modelis tika pie nosaukuma "911".
Kā radās “Alfa Romeo”
"Alfisti" un daži citi to jau zina, bet pārējiem varam pavēstīt, ka 1910. gadā tika nodibināts autobūves uzņēmums "Anonima Lombarda Fabbrica Automobili" (ALFA) jeb Lombardijas autobūves kompānija. Piecus gadus vēlāk to nopirka rūpniecības magnāts Nikola Romeo, jauno kompāniju nosaucot par "ALFA Romeo".
Ford lidmašīnas
1925. gadā "Ford" pievērsās aviobūvei un turpmāko astoņu gadu laikā izgatavoja nepilnus divus simtus trīsmotoru "4-AT-E" lidaparātus. Vienā brīdī "Ford" pat kļuva par lielāko komerclidmašīnu ražotāju pasaulē, nodibinot pasaulē pirmo kravas aviokompāniju. Tomēr Henrijam Fordam apsīka interese par šo nozari pēc tam, kad viņa personiskais pilots gāja bojā, izmēģinot "Ford Flivver" lidaparāta prototipu. Tas notika 1928. gadā, bet "Ford" aviobūves atzaru vēl smagāk iedragāja ekonomiskā krīze, kas sākās gadu vēlāk.
Otrā pasaules kara laikā "Ford" ražoja "B-24 Liberator" bumbvedējus, bet 20. gadsimta vidū pēc ASV Gaisa spēku pasūtījuma izgatavoja "Sidewinder" raķetes. 1990. gadā "Ford" šo biznesu pārdeva un šobrīd šīs aktivitātes ir uzņēmuma "Lockhheed-Martin" pārziņā.
“Messerschmitt” automašīnas
"Messerschmitt" saražoja tūkstošiem lidmašīnu nacistiskās Vācijas gaisa spēkiem, taču pēc Otrā pasaules kara uzņēmumam tika noteikts aizliegums 10 gadus nodarboties ar aviobūvi. Tāpēc "Messerschmitt" pievērsās autoindustrijai, laižot klajā tādus transportlīdzekļus, kā, piemēram, šis "KR200".
Lēnais “Rolls-Royce”
1905. gadā "Rolls-Royce" laida klajā automašīnu, kuras maksimālais ātrums bija ierobežots pie 20 jūdzēm stundā (32 km/h). Tas tika darīts tāpēc, ka Lielbritānijā satiksmes noteikumi neļāva braukt ātrāk, un "Rolls-Royce" nolūks bija radīt "likumpaklausīgu" auto, nosaucot to par "Legalimit". Tiesa gan, pircējiem šāds auto nebija interesants, un kompānijai izdevās pārdot tikai vienu "Legalimit" eksemplāru. Diemžēl tas nav saglabājies līdz mūsu dienām, jo pircējs to vēlāk pārdeva atpakaļ ražotājam, kurš to savukārt pārvērta metāllūžņos.
Autoražotājs, kas piederēja “Miss World”
Britu kompānija "Gilbern" savulaik lielāko daļu no saviem auto pārdeva gandrīz kā IKEA mēbeles, kas pircējam pārsvarā jāsaliek pašam. Tādā veidā pircēji varēja ieekonomēt uz nodokļu rēķina. Tomēr šī autoražotāja vēsture bija daudz krāsaināka nekā "Gilbern" automašīnas. 1968. gadā to nopirka uzņēmums "Ace Holdings", kas ražo spēļu automātus. Pēc tam visu holdingu nopirka uzņēmums "Mecca", kam piederēja plašs bingo spēles zāļu tīkls, kā arī skaistumkonkursa "Miss World" rīkošanas tiesības. Kā zināms, "Miss World" ir tiešs konkurents skaistumkonkursam "Miss Universe", kura līdzīpašnieks reiz bija kāds vīrs vārdā Donalds Tramps.
“Tesla” Lieldienu olas
Īlons Masks, "Tesla" dibinātājs, par miljardieri kļuva nevis ar šiem elektroauto, bet ar veiksmīgiem projektiem IT nozarē ("PayPal" ir viens no tiem). Kā daudzi IT jomas jaunbagātnieki, Masks ir diezgan ekscentrisks cilvēks, tāpēc nav brīnums, ka viņš atļaujas darīt to, ko tradicionālā autoindustrija uzskatītu par neracionālu. Labs piemērs ir īpaša funkcija "Tesla" automašīnās – "Model S" īpašniekiem pieejamas dažādas opcijas (tā dēvētās Lieldienu olas), kā ar dažādiem kodiem personalizēt sava auto infosistēmu, un viena no tām ir pārvērst mērinstrumentu paneļa grafiku par Džeimsa Bonda "Lotus Esprit" zemūdenes tablo. Šī zemūdene (kas Maskam ļoti patika un viņš to nopirka) ir redzama filmā "Spiegs, kurš mani mīlēja".