'WhatCar.lv': Skandalozie Krisa Bengla BMW dizaini un karjeras spilgtākie momenti  (25)

Kopš 2009. gada februāra, kad Bengls negaidīti atstāja savu amatu BMW, viņš ilgus gadus bija pilnībā attālinājies no auto industrijas, taču ir atgriezies, Losandželosas autoizstādē demonstrējot konceptmodeli "Redspace". Kas Benglam ir padomā, mēs vēl nezinām, taču šis ir labs iemesls atskatīties uz viņa līdzšinējo karjeru – un spilgtākajiem darbiem, kas tapuši viņa uzraudzībā.

Daži no "Opel Junior" dizaina elementiem (tai skaitā priekšējie lukturi un siluets) precīzi ieskicēja otrās paaudzes "Corsa", kas nāca klajā 1992. gadā. Tomēr Bengla autortiesības tika ierobežotas tikai ar interjeru, kas pat nenonāca līdz "Corsa" ražošanas versijai.

1985. gadā Bengls pameta darbu "Opel" un aizgāja uz FIAT, kur viņa uzdevums bija radīt nākamās paaudzes "Panda" mazauto. Tiesa gan, oriģinālais "Italdesign" studijas radītais "Panda", kas nāca klajā 1980. gadā, netika aizstāts ar jaunu versiju līdz pat 2003. gadam. Bengla idejas atkal nenonāca līdz ražošanas versijai.

Šis ir Krisa Bengla nozīmīgākais veikums FIAT paspārnē. Viņš sāka (un pabeidza) to zīmēt 1990. gadā, radot iespaidīga izskata divdurvju mazauto uz "FIAT Tipo" platformas. Jau tad bija redzama Bengla netipiskā pieeja auto dizainam, un tieši viņa skice uzvarēja konkurencē ar "Pininfarina" piedāvājumu. "FIAT Coupé" interesantā veidā apvienoja retro stilu ar attiecīgā laika perioda izpratni par to, kas ir moderns auto.

Pirmais jaunais BMW modelis Krisa Bengla uzraudzībā bija "Z3", ko radīja japānis Jodži Nakašima. Abi iepriekš jau bija pazīstami, jo iepriekš īsu brīdi bija strādājuši vienā komandā "Opel". "BMW Z3" kļuva par simbolisku modeli – tas bija pirmais auto, kas tika ražots jaunajā BMW rūpnīcā Spartanburgā, ASV Dienvidkarolīnas štatā. "BMW Z3" saglabāja līdzšinējo BMW rodsteru proporcijas, taču tā izskats nebija tik mežonīgs, kā tiešajam priekštecim "Z1".

Šis bija pirmais BMW projekts, kur Benglam tika dota pilnīga brīvība. 'BMW Z9 Gran Turismo" konceptauto debitēja 1999. gada Frankfurtes auto izstādē, ar savu oglekļa šķiedras korpusu ieskicējot kompānijas dizaina valodu 21. gadsimtam. Vienlaikus tas arī bija pirmais paraugs Bengla netipiskajam rokrakstam, kas caurstrāvoja arī visus nākamos viņa radītos BMW.

Pirmās paaudzes "BMW X5" tapšanā Bengls cieši sadarbojās ar Krisu Čepmenu. Atbildība bija milzīga – BMW pieprasīja, lai līdzšinējā kompānijas dizaina valoda tiktu precīzi transformēta uz pilnīgi jauna tipa auto. Kā zināms, tolaik BMW un apvidus auto daudziem šķita absolūti nesavienojami jēdzieni. Taču tieši ar šo modeli sākās BMW dizaina renesanse – pircējiem tas patika, nostiprinot Bengla reputāciju kompānijas bosu acīs.

Radīt 21. gadsimta MINI savā ziņā bija vēl atbildīgāks uzdevums, nekā "BMW X5". Kopš 1959. gada oriģinālais "Mini" bija diezgan lielā mērā transformējies, taču tā pamata veidols nebija īpaši mainījies. Bengla komanda veiksmīgi saglabāja šīs leģendas esenci pilnīgi jaunā iepakojumā.

Tas bija vēl viens Bengla sasniegums, kas lika viņa vārdam izskanēt arī ārpus auto industrijas rāmjiem. Pie viņa vērsās "Hennesy" ar priekšlikumu izveidot jaunu pudeli VSOP konjakam. "Tikai nesačakarē to" – tā, pēc Bengla vārdiem, teikuši "Hennesy" pārstāvji, un darba atbildības ziņā šis uzdevums bijis tikpat smags kā jaunais MINI.

No pagājušā gadsimta 80. gadiem līdz pat gadsimtu mijai BMW sedanu dizains tika veidots pēc principa "viena desa, trīs izmēri". Bengls bija cieši apņēmies šo tradīciju mainīt un ar ceturtās paaudzes 7. sērijas BMW (E65) iedibināja pilnīgi jaunu dizaina virzienu. Līdz ar šo modeli, kura pamatā bija stila iezīmes no "Z9 Gran Turismo" koncepta, autožurnālistu aprindās parādījās tāds jēdziens kā "Bengla dibens".

Lai arī daudzus šāda BMW luksusa auto interpretācija pārsteidza, turklāt ne gluži labākajā nozīmē, pats autors to skaidroja tā: "Mēs nekopējam neviena cita ražotāja dizainu un pat ne savējo, tāpēc dažiem cilvēkiem tas, iespējams, rada diskomfortu".

Uz "BMW X5" bāzes veidotais "X-Coupe" koncepts atstāja paliekošu zīmi vācu autoražotāja dizaina vēsturē divu iemeslu dēļ. Vispirms, tas kļuva par pirmo mēģinājumu izmantot strauji augošo pieprasījumu apvidus auto segmentā, radot sportiskāku modeli, kas kvalificētos "kupejas" raksturojumam. Otrkārt, daudzi no šī konceptauto dizaina elementiem vēlāk tika realizēti citos BMW modeļos.

Šis ir labākais piemērs, kas raksturo Bengla īpatnējo rokrakstu. "Z4" izmēri bija gandrīz identiski kā "Z3", taču viss pārējais tika izgudrots vēlreiz. Nevienam nebija nekādu šaubu, ka tas ir jaunākais BMW rodstera modelis.

Tas, ko Bengls izdarīja ar 5. sēriju (E60), izraisīja visplašākās diskusijas gan autožurnālistu, gan BMW fanu aprindās. Kamēr līdzšinējais modelis (E39), ko veidoja Jodži Nakašima, izpelnījās ļoti pozitīvas atsauksmes un līdz šim brīdim tiek uzskatīts par vienu no simpātiskākajiem 5. sērijas paraugiem, 2003. gadā klajā nākušais E60 bija kaut kas radikāls un tika uzņemts ar dalītām jūtām.

Vieniem tas patika, citiem galīgi nepatika, taču daudzi cerēja, ka, līdzīgi kā labs vīns, ar laiku tas nobriedīs un kļūs saprotamāks. Šī bija pirmā reize vācu autoražotāja vēsturē, kad BMW 5. sērijas un 7. sērijas modeļi izskatījās pilnībā atšķirīgi, tomēr "vīns nenobrieda", un BMW bosi vēlāk nolēma, ka tā pagaidām būs arī pēdējā.

Kamēr "Z9" konceptauto tikai nedaudz ieskicēja E65 7. sērijas BMW, no jauna atdzimusī 6. sērijas kupeja 2003. gadā bija vēl tiešāks šīs dizaina koncepcijas iemiesojums. Bengla komandai vien nācās konceptmodeļa proporcijas pielāgot E60 modeļa platformas izmēriem, un auto bija gatavs.

BMW turpināja ofensīvu SUV segmentā, taču Bengls uzstāja, ka uzņēmuma dizains nedrīkst atgriezties pie Matrjoškas principa, kādu autoražotājs bezrūpīgi piekopa deviņdesmitajos gados. Pirmās paaudzes "X3" bija ļoti daudz komponentu no tobrīd topošā piektās paaudzes 3. sērijas BMW (E90), taču ārēji tie nebija tik līdzīgi kā E39 5. sērija un pirmās paaudzes "X5".

Tas nekļuva arī par mazāka izmēra "X5", jo Bengls ar "X3" priekšgalu izdarīja kaut ko tik negaidītu, ka atsevišķi BMW fani līdz šim brīdim to vērtē kā vienu no neglītākajiem auto šī zīmola vēsture. Tomēr BMW bosi to piecieta, jo Benglam savā ziņā bija taisnība – "X3" veiksmīgi palīdzēja piesaistīt jaunus klientus, kuriem šis bija pirmais BMW. Tobrīd daudziem galvenais bija fakts, ka tas ir krosovers, turklāt ar prestižu logo – un lētāks, nekā "X5".

1998. gadā BMW iegādājās leģendāro britu zīmolu "Rolls-Royce", kura dizaina nodaļas vadība arī tika uzticēta Krisam Benglam. Konfliktsituācijām bagātajā atdalīšanās procesā no toreiz radniecīgā "Bentley", "Rolls-Royce" pazaudēja gan savu rūpnīcu, gan V8 motoru, un tāpēc ražotājam bija vajadzīga jauna dizaina identitāte, kas neradītu satraukumu "Rolls-Royce" kaprīzo klientu vidū. Strādājot Bengla vadībā, dizainers Mareks Djordevičs pierādīja, ka zīmola vēsturiskās tradīcijas ir iespējams saglabāt arī pilnīgi atšķirīgā interpretācijā.

Šis hečbeks iezīmēja BMW parādīšanos jaunā tirgus segmentā, kur līdz šim saimniekoja uz "Volkswagen Golf" bāzes veidotais "Audi A3". Neviens nebija pārsteigts, redzot, ka pirmās paaudzes 1. sērija lielā mērā atgādina "CS1" konceptu. Bengla vadībā radītais auto kļuva par pamatu arī 1. sērijas kupejai un kabrioletam, apliecinot pretrunīgi vērtētā dizainera vīziju elastību.

"X6" bija vēl viens sarežģīts un riskants uzdevums, jo tas pārstāvēja pilnīgi jaunu virzienu strauji augošajā SUV segmentā. Neviens no BMW konkurentiem neko tādu vēl nebija uzdrošinājies darīt. Bengls tika ar to galā lieliski, radot auto, kas strauji kļuva par vienu no pieprasītākajiem modeļiem BMW klāstā.