Ziemas riepas vasarā: gan braukt bīstami, gan finansiāli neizdevīgi  (46)

"Vislielākais ziemas riepu mīnuss augstā apkārtējās vides temperatūrā ir slikta saķere ar ceļa segumu. Līdz +7°C ziemas riepas strādā lieliski, taču augstākā temperatūrā šādu riepu īpašības pakāpeniski pasliktinās, līdz visbeidzot riepas pārkarst. Tad riepas ļoti ātri nolietojas un ekstremālā situācijā, ja nepieciešams pēkšņi bremzēt vai pagriezties, risks izraisīt avāriju pieaug vairākkārt," saka Mārtiņš Grīnbergs, "Goodyear" vieglo riepu tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Moderna automašīna neizglābs

Mūsdienīgās automašīnās ir daudz elektronisku drošības sistēmu. Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS) visās automašīnās, kas tiek tirgotas Eiropas Savienībā, obligāti jāuzstāda jau no 2004. gada, bet elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC) – no 2014. gada. Taču automašīnas ar ceļu, tāpat kā pirms 20 vai 50 gadiem, savieno tie paši četri gumijas taisnstūri – riepas.

"Man šķiet neapdomīga cilvēku izvēle, iegādāties dārgas automašīnas ar sarežģītām drošības sistēmām un pēc tam tās ekonomikas nolūkos aprīkot ar vislētākajām riepām vai visu gadu braukt ar universālajām riepām. Neviena elektronika nesniegs maksimālo drošības līmeni un neglābs autovadītāju, ja vienīgie četri automašīnas saķeres punkti ar ceļu būs zem katras kritikas," norāda sporta kompleksa "333" vadītājs Haralds Šlēgelmilhs, kritizējot ziemas vai universālo riepu lietošanu siltajā gadalaikā.

Ziemas riepas ir radītas darbam citādas temperatūras apstākļos nekā vasaras riepas. Tieši tāpat, kā vasaras riepas nav piemērotas lietošanai zemā temperatūrā, ziemas riepu darbība ir vāja, kad ārā ir +20°C. Tāpēc pat "piebeigt" ziemas riepas vasarā nav ieteicams – siltajā sezonā ar tām vienkārši nav droši braukt.

Finansiālais ieguvums nepastāv

Kā argumentu, kāpēc visu gadu lietot vienu riepu komplektu (ziemas vai universālās), daži autovadītāji min vienkārši ekonomiju. Ja riepu montāža nav jāveic divas reizes gadā, jau tiek ietaupīti daži desmiti eiro. Turklāt riepas nav nepieciešams uzglabāt.

Riepu speciālisti iesaka uz ekonomiju lūkoties mazliet plašāk un rēķināt detalizētāk. Ziemas riepas vasarā nolietojas ātrāk, tāpēc ar vienu komplektu vidējais autovadītājs brauks pusotru, maksimums divus gadus. Lietojot tās tikai ziemā, riepu nobraukums ievērojami pieaug – divus dažādus riepu komplektus vidējais autovadītājs lieto 4–5 gadus. Vasaras riepas nereti pat vēl ilgāk.

Automašīna ar ziemas riepām vasaras laikā patērē arī vairāk degvielas. Atšķirība sasniedz dažus procentus, taču šī nelielā summa, rēķinot izdevumus par degvielu uz 10 tūkstošiem kilometru, pārvēršas par vairākiem desmitiem eiro. Ja vasarā nobraucat vairāk, atšķirība var sasniegt arī simts vai vairāk eiro.

"Tie ir tikai ļoti aptuveni skaitļi. Katra autovadītāja braukšanas stils ir atšķirīgs, riepu nobraukums citāds, gaisa temperatūra arī – šeit ir daudz mainīgo lielumu. Taču vienu varam apstiprināt: ziemas riepu lietošana aukstajā sezonā, bet vasaras riepu – siltajā sezonā atmaksājas. Ne tikai finanšu, bet arī drošības un komforta ziņā," skaidro riepu speciālists Grīnbergs.

Atšķirība – automašīnas virsbūve

Viena no vispazīstamākajām neatkarīgajām riepu testu asociācijām "Tyre Reviews" no Lielbritānijas veica testu, kurā vasaras apstākļos salīdzināja dažādas "premium" ražotāju riepas: vasaras, ziemas un universālās. Atšķirības starp tām pirmajā brīdī šķiet nelielas – tikai daži metri. Taču tie daži metri ir vienas automašīnas virsbūve... vai gājēju pārejas platums.

Bremzēšanas testā no 80 līdz 8 km/h +15°C temperatūrā uz slapja ceļa seguma vislabāk, kā arī tika gaidīts, sevi parādīja vasaras riepas. Automašīnai ar vasaras riepām pietika ar 33,97 metriem, lai samazinātu ātrumu līdz 8 km/h. Automašīnai ar universālajām riepām bija nepieciešami 35,54 m, bet ar ziemas riepām – 34,82 m.

Kad apkārtējās vides temperatūra paaugstinājās līdz +18 grādiem "Tyre Reviews" speciālisti veica testu uz sausa ceļa seguma – automašīnai bija jāsamazina ātrums no 96 līdz 8 km/h. Automašīnai ar vasaras riepām, lai nobremzētu, pietika ar 36,2 metriem, ar universālajām riepām vajadzēja 41,65 m, bet ar ziemas riepām – 42,92 m. Atšķirība starp vasaras un cita veida riepām pārsniedz piecus metrus, taču lielākajai daļai automašīnu virsbūves garums ir apmēram 4,5 m.

"Tie ir tikai viena testa rezultāti, kas iegūti ar neuzkarsušām riepām. Ja automašīnas brauktu ilgāk, ja riepas uzkarstu vairāk un bremzēšanas tests tiktu atkārtots, atšķirības pieaugtu vēl vairāk. Automašīna ar vasaras riepām apstātos līdzīgā attālumā, ar universālajām – nedaudz tālāk, bet ar ziemas – par vairākiem metriem tālāk, jo augstā temperatūrā tās pārkarst un funkcionē vēl sliktāk," skaidro Grīnbergs.