Elektromobiļu ātrās uzlādes maksa staciju tīklā būs 15 centi minūtē  (170)

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr.1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis".

SM skaidroja, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras objektu tīkla uzturēšana un darbības nodrošināšana ir deleģēta Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). SM un CSDD starpā 2016. gada 9. februārī noslēgtais deleģēšanas līgums par elektromobilitētes infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu nosaka CSDD tiesības iekasēt un ieskaitīt ieņēmumos uzlādes infrastruktūras izmantotāju maksājumus par uzlādes pakalpojumu izmantošanu, lai segtu ar deleģēto uzdevumu saistītos izdevumus.

Ministrijas pārstāvji informēja, ka līdz 2022. gadam visā Latvijas teritorijā paredzēts izveidot līdz 150 elektrotransportlīdzekļu līdzstrāvas ātrās uzlādes staciju. Izveidojot nacionāla līmeņa uzlādes infrastruktūru, tiks pārņemtas alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas direktīvas prasības, kas paredz nodrošināt, ka līdz 2020. gada 31. decembrim tiek izveidots atbilstošs skaits publiski pieejamu uzlādes punktu, lai panāktu, ka elektrotransportlīdzekļi var cirkulēt vismaz pilsētu / piepilsētu aglomerācijās un citās blīvi apdzīvotās vietās, un attiecīgos gadījumos dalībvalstu noteiktos tīklos.

Tāpat direktīva paredz dalībvalstīm nodrošināt to, ka cenas, ko nosaka publiski pieejamo uzlādes punktu operatori, ir saprātīgas, viegli un skaidri salīdzināmas, pārredzamas un nediskriminējošas.

Lai elektrotransportlīdzekļu lietošana būtu līdzvērtīga iekšdedzes transportlīdzekļiem, elektroenerģijas izmaksām uz 100 kilometriem, izmantojot ātrās uzlādes staciju tīklu, nevajadzētu pārsniegt iekšdedzes transportlīdzekļu degvielas izmaksas uz 100 kilometriem, norādīja SM.

Pamatojoties uz autoražotāju datiem par vidējo degvielas patēriņu, veikts elektrotransportlīdzeklim līdzvērtīgu iekšdedzes transportlīdzekļu degvielas izmaksu aprēķins uz 100 kilometriem un konstatēts, ka transportlīdzekļiem ar dīzeļdzinēju minētās izmaksas ir 4,66 eiro uz 100 kilometriem ar PVN, transportlīdzekļiem ar benzīna dzinēju – 6,75 eiro uz 100 kilometriem ar PVN, savukārt ar sašķidrināto naftas gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem – 3,79 eiro uz 100 kilometriem ar PVN.

Kā liecina SM aprēķini, lai elektrotransportlīdzekļu enerģijas izmaksas uz 100 kilometriem nepārsniegtu iekšdedzes transportlīdzekļu degvielas izmaksas uz 100 kilometriem, uzlādes pakalpojuma maksai ātrās uzlādes staciju tīklā jābūt ne lielākai kā 15 centiem par minūti ar PVN. Attiecīgi pie šādas maksas par uzlādes pakalpojumu enerģijas izmaksas uz 100 kilometriem, izmantojot uzlādi ātrās uzlādes staciju tīklā, būs vidēji 3,73 eiro ar PVN.

Salīdzinājumam – izmaksas, veicot uzlādi mājas apstākļos, būtu vidēji 2,5 eiro uz 100 kilometriem.

Lai pilnībā segtu uzlādes tīkla uzturēšanas pašizmaksu, pēc ministrijas aprēķiniem, pakalpojuma cenai būtu jābūt 58 centiem minūtē ar PVN. Taču, piemērojot šādu maksu, pakalpojuma izmaksas uz 100 kilometriem būtu 14,42 eiro ar PVN, kas ir vairākas reizes augstākas nekā transportlīdzekļu ar iekšdedzes motoru degvielas izmaksas uz 100 kilometriem.

SM atzīmēja, ka maksa par elektrotransportlīdzekļu uzlādi atkarībā no uzlādes laika ir izplatīts apmaksas modelis un tiek izmantots vairāku valstu uzlādes staciju tīklos, piemēram, Igaunijā, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Austrijā.

Taču ministrijā arī norādīja, ka, ņemot vērā visas ar elektromobilitātes infrastruktūru saistītās izmaksas, kā arī līdz 2022. gadam prognozēto potenciālo elektrotransportlīdzekļu skaitu un prognozēto uzlāžu skaitu, ņemot vērā citu valstu pieredzi, uzlādes pakalpojuma maksa 15 centu apmērā nenosegs uzlādes tīkla uzturēšanas pašizmaksu. Tas savukārt nozīmē, ka būs nepieciešami līdzekļi, lai kompensētu CSDD zaudējumus, kas saistīti ar uzlādes infrastruktūras uzturēšanu, prognozēja SM.

Zaudējumus, ka radīsies šogad, būtu iespējams segt no CSDD dividendēm, bet no 2019. gada līdzekļi zaudējumu segšanai būs jāparedz valsts budžetā. Paredzamie zaudējumi 2018. gadā ir vairāk nekā 212 000 eiro, 2019. gadā – vairāk nekā 430 000 eiro, bet 2020. gadā – vairāk nekā 600 000 eiro, liecina SM informācija.

Ministrijas pārstāvji informēja, ka šogad jūlijā darbu sāks 70 ātrās uzlādes stacijas, kas izveidotas, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu. Elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīkls ir izvietots uz valsts galvenajiem ceļiem.

Jau ziņots, ka Latvijā kopumā paredzēts uzstādīt 150 elektromobiļu ātrās uzlādes staciju. Projekts tiek realizēts ar ERAF līdzfinansējumu, tā kopējās izmaksas ir 8,34 miljoni eiro.