16 padomi, kā sagatavot automobili ziemai  (15)

Ir zināms, ka automobiļa akumulators uzlādējās ilgāku braucienu laikā. Tomēr, pārvietojoties pa pilsētu, automobilis nevar uzturēt akumulatoru uzlādētā stāvoklī, no tā izriet, ka akumulators un tā uzlādes sistēma nemitīgi ir pārslogota.

Lai akumulatoram pietiktu laika uzlādēties, pēc kārtas ir jābrauc vismaz 3 līdz 4 stundas. Taču pilsētniekiem tik ilgi braucieni ikdienā ir reti. Līdz ar to akumulatoram ir vajadzīga papildu uzlāde. Var jau būt, ka pieredzējis autovadītājs varētu saklausīt, kad akumulators izlādējas, taču vairumam no mums nepiemīt šādas spējas. Daudzdzīvokļu namā akumulatoru uzlādēt ir praktiski neiespējami, savukārt tiem, kas dzīvo privātmājā, šim nolūkam ir nepieciešams īpašs aprīkojums.

Ja, iegādājoties jaunu automobili, lietojat to trīs gadus un tad nomaināt, nepietiekami uzlādēta akumulatora problēma jūs neskars. Taču, ja braucat ar lietotu automobili, regulārai akumulatora uzlādei ir būtiska loma. Ja pārsvarā pārvietojaties pa pilsētu, lai akumulators nezaudētu veiktspēju un ilgāk kalpotu, tā uzlāde ir jāveic ik pēc pāris mēnešiem.

Sākoties ziemas sezonai, ja automobilim ir nepietiekami uzlādēts akumulators un pārslogota uzlādes sistēma, pastāv risks, ka automobili nebūs iespējams piestartēt, akumulators pilnībā izlādēsies vai nolietosies uzlādes sistēma - ģenerators un siksnas.

Savienotājkabeļi šķietami ir visvieglākais risinājums situācijā, kad akumulators ir pilnībā izlādējies un automobili nav iespējams piestartēt. Taču īpaši jaunajām mašīnām, tas nav labākais veids, kā uzlādēt akumulatoru.

Atcerieties savienoto trauku likumu, kuru mācījāties fizikas stundās. Piemēram, savienojot tukšu trauku ar trauku, kas pilns ar ūdeni, to līmeņi izlīdzsvarojas. Savienotājkabeļu lietošanas rezultātā rodas nekontrolēta izlāde vienā pusē un nekontrolēta uzlāde otrā pusē. Ņemot vērā to, ka mūsdienu automobiļi ir aprīkoti ar sarežģītām elektroniskajām sistēmām, abu automobiļu lietotāji tiek pakļauti nevajadzīgiem riskiem, kas ilgtermiņā var izmaksāt dārgi.

Problēmu gadījumā lētāk būtu doties uz servisa centru un uzlādēt akumulatoru tur, zvanīt ceļu palīdzības dienestam vai tajā dienā izmantot sabiedrisko transportu. Savienotājkabeļus ieteicams izmantot tikai ārkārtas gadījumos, piemēram, ja, gaidot ceļu palīdzības speciālistu ierašanos, iespējama ķermeņa temperatūras samazināšanās.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu pirms braukšanas ir jāpārliecinās, vai darbojas visas gaismas sistēmas. Tuvās, tālās gaismas lukturi un miglas lukturi ir regulējamas sistēmas, tāpēc to gaismu staru augstumam ir tendence laika gaitā mainīties.

Ja stari spīd pārāk zemu, redzamība samazinās. Ja stari izgaismo ceļu pārāk lielā attālumā, pastāv risks, ka apžilbināsiet citus autovadītājus, tai pašā laikā samazinot savu redzamību, jo būs apgaismots pārāk liels laukums. Ja tehniskajā apskatē tiek konstatēts pārmērīgs gaismas staru augstums, to uzskata par nopietnu trūkumu, kā rezultātā ir nepieciešama atkārtota tehniskā apskate.

Ja uz ceļa manāt, ka citi autovadītāji "mirkšķina" savu automobiļu gaismas lukturus, lai darītu zināmu, ka jūsu automobiļa lukturu stari ir neatbilstoša augstuma, uztveriet to nopietni, jo sliktākajā gadījumā kādu apžilbināsiet un izraisīsiet ceļu satiksmes negadījumu.

Atklājot, ka ir izdegusi gaismas spuldze, tā ir jānomaina, ņemot vērā ražotāja specifikācijas. Tas pats attiecas uz aizmugurējās valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojumu. Ja nolemjat šo šķietami vienkāršo darbu paveikt pats, labāk skrupulozi izvērtējiet savas automehāniķa zināšanas. Mainot spuldzi, cilvēki nereti to ieskrūvē pārāk dziļi lukturī vai ietvarā, tā rezultātā, cenšoties to izņemt tiek sabojāta pati spuldze vai savienotas rokas.

Miglas lukturu lietošana ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām. Tie ir efektīvi, braucot ar ātrumu, ne lielāku par 40 km/h, ļoti sliktas redzamības apstākļos, kad ir migla vai citi laikapstākļi, kas var izraisīt pārmērīgu atspīdumu no tuvās gaismas lukturiem. Miglas lukturu lietošana, braucot ar 90 km/h, ir rupja autovadītāja kļūda.

Automobiļu kontekstā par atstarotājiem parasti tiek runāts saistībā ar gājēju, nevis auto vadītāju. Taču Latvijas sezonā ir pieci tumsas pilni mēneši un automobiļu atstarotājiem, kas parasti atrodas buferī un aizmugurējos gaismas lukturos, ir jābūt tīriem un redzamiem visas tumšās sezonas laikā.

Autovasks ir paredzēts mikroskopisku skrāpējumu aizdarīšanai un eksterjera krāsojuma/lakas pārklājuma aizsardzībai. Turklāt tas atjauno krāsas pārklājuma sākotnējo intensitāti un mirdzumu. Latvijā, kur automobilim ir jāiztur uz ceļiem uzsmidzinātie ķīmiskie maisījumi, kā arī skarbi laikapstākļi, automobiļa apakšai ir jāveic pretkorozijas apstrāde. Diemžēl pie mums to dara mazāk par 1% visu automobiļu lietotāju.

Vējstiklu tīrītāji ir jāmaina ik pēc 10 000 kilometriem. To tīrīšanas veiktspēja pakāpeniski samazinās. Noteikt, ka to kalpošanas laiks tuvojas beigām, var pēc švīkām uz vējstikla, kas, laikam ritot, kļūst aizvien platākas.

Kad nakts laikā uz siltiem vējstikliem ir izveidojusies ledus kārtiņa, tad ziemas rītos daudzdzīvokļu namu pagalmos ir dzirdamas skrāpēšanas skaņas. Apdomīgs autovadītājs ledus skrāpēšanas lāpstiņu cenšas lietot pēc iespējas retāk, jo skrāpēšana bojā vējstiklu, ilgtermiņā samazinot redzamību.

Prātīgāk būtu pagaidīt līdz ventilācijas sistēma izkausē ledu, un tad to noslaucīt ar birsti. Kušanas procesu var paātrināt arī ar pretapledošanas šķidrumu, taču turiet to telpās, ne automobilī. Ja ledus un ledaina sniega tīrīšanai izmantosiet vējstikla tīrītājus, tie ātri vien vairs nebūs lietojami. Svarīga ir arī pietiekama salona apsilde un vēdināšana, kas novērš kondensāta veidošanos uz logiem. Pilsētā bīstami bieži var redzēt "tankistus", kas skatās pa logā izkasītām šaurām spraudziņām, gaidot, kad izkusīs ledus vai salona kondensāts.

Pirms ziemas iestāšanās ir svarīgi pārbaudīt, vai darbojas automobiļa ventilācijas sistēma un vai ir tīrs gaisa filtrs. Tas palīdz uzturēt salonā tīru gaisu un novērst mitrumu, ko rada apavi un apģērbi.

Parasti tie, kas ir izmēģinājuši autonomo apsildi jeb priekšsildītāju, vairs nevar iedomāties savu dzīvi bez tā. Auto detaļu tirgū ir pieejami degvielas (un akumulatora) darbināti priekšsildītāji un tādi, kurus darbina ierīces ar 240V elektropieslēgumu. Pirmā tipa ierīces papildus noslogo akumulatoru, un otrā tipa ierīcēm nepieciešams elektropieslēgums, bet katra no tām var krietni atvieglot jūsu dzīvi.

Lai sekmētu dzinēja piestartēšanos, autonomo apsildi ir jāsāk lietot, tiklīdz gaisa temperatūra ir zemāka par 10 grādiem pēc Celsija. Tas nozīmē, ka tas ir jālieto no septembra līdz aprīlim. Turklāt ir patīkami sēdēt siltā automobilī. Elektrisko priekšsildītāju gadījumā trešais ieguvums ir iespēja uzlādēt 12V akumulatoru.

Pat ja ir uzstādīts jumta bagāžnieks, tas nenozīmē, ka tam tur ir jābūt mūžīgi. Ja vasaras laikā esat uz automobiļa jumta pārvadājis velosipēdus, rudenī noteikti pārbaudiet, vai stiprinājumi ir stingri un slēdzenes ir darba kārtībā. Ja zināt, ka ziemas periodā jumta bagāžnieks kādu laiku nebūs nepieciešams, to vislabāk ir noņemt. Jumta bagāžnieka dēļ dažās pazemes autostāvvietās un automobiļu mazgātavās var nebūt iespējams iebraukt, arī papildu vēja pretestība palielina degvielas patēriņu, īpaši braucot pa ātrgaitas šoseju.

Ja vien nebraucat ar automobili ekstrēmos apstākļos, tad nav vajadzīgi gumijas paklājiņi. Arī tekstila paklājiņš var absorbēt sniegu un ūdeni. Pēc tam to var izžāvēt. Savukārt uz gumijas paklājiņa sākumā izveidosies peļķe, kas pēc tam sasals un, vēlāk izkūstot, notraipīs apavus un bikses.