'Zebra' izgudrojusi bedru detektoru un sniedz padomus bedru apbraukšanā  (25)

Ideja vienkārša – automobiļa virsbūves priekšdaļā pievieno stiprinājumu ar bīdāmām caurulēm un skrejritenīti. Tiklīdz automobilim pa priekšu braucošais ritenis iebrauc bedrē, nokustās caurule, un autovadītājs zina, ka priekšā ir bedre, no kuras jāizvairās.

"Tieši tā ir dzīvē jārīkojas: tikko tev ir kādas problēmas ar bedrēm, negaidi, ko darīs valsts vai pašvaldība, uztaisi pats un skaties, kur ir bedre – kreisajā vai labajā pusē – un to arī apbrauc vai vienkārši samazini braukšanas ātrumu. Tā arī mēs rīkojamies – paši risinām paši savas problēmas. Un iesaku tā darīt arī visiem pārējiem!" padomu sniedz Timrots.

Ja tomēr skatītāji neplāno izgatavot paši savu bedru detektoru, tad "Zebra" neliedz padomu arī, kā vienkārši izvairīties no bedrēm. Pats galvenais bedri ir visupirms identificēt. Sausā un saulainā laikā tas ir vienkārši, bet kā nojaust par bedres esamību zem peļķes? Parasti, ja ir bedre, tad ap to ir lielākas un mazākas šķembas un akmeņi, ko citi transportlīdzekļi no tās ir izsituši un pavilkuši tālāk. Tādēļ šajā bedru laikā svarīgi arī ieturēt lielāku distanci līdz priekšā braucošajam spēkratam, pamāca Timrots.

Nekādā gadījumā bedrē nevajadzētu iebraukt ar nospiestām bremzēm, tad trieciens būs daudz spēcīgāks. Ja no bedres nevar izvairīties, tad labāk pirms tās atlaist bremžu pedāli un braukt pāri. Bedres mēdz būt arī pagriezienos. Un arī šajā gadījumā būtiski bedrē iebraukt nevis ar sagrieztu stūri, bet gan pirms bedres to pataisnot, lai ritenis pārripotu bedri, nevis ar sānu "maukt" riepu no diska.

Drošs paliek nedrošs – pārbaudiet, vai bagāžniekā esošajam rezerves ritenim ir pietiekams gaisa spiediens ritenī. Ja tomēr gadīsies pārsist riepu, tad lai vismaz nav pašam sevi jālamā.