LAMB aicina OCTA kompensācijā iekļaut arī sadursmes ar meža zvēriem  (30)

Viņš stāstīja, ka LAMB jau ilgstoši uzrunā atbildīgās institūcijas, ministrijas un Saeimu, aicinot veikt izmaiņas OCTA likumā. "Šie grozījumi likumā visdrīzāk nemazinās sadursmes iespēju, jo zvēram, kurš izskrien uz ceļa, neinteresē OCTA likums, tomēr tas noteikti mazinās kreņķus, jo kompensēs izdevumus gan par iespējamajiem medicīniskajiem izdevumiem, gan auto remontu. Šādas izmaiņas ir iespējams veikt salīdzinoši vienkārši, ar balsojumu Saeimā, un jācer, ka jaunais parlamenta sastāvs būs autovadītājiem un viņu līdzbraucējiem draudzīgāks," pauda Zvirbulis.

Kā pauda LAMB prezidents, statistika liecina, ka katru gadu pieaug ar meža zvēriem saistītu satiksmes negadījumu skaits. Ja 2017. gadā pēc Valsts policijas datiem tādi bija 575, tad aizvadītajā gadā jau 620. Visvairāk satrauc cietušo skaita pieaugums no 48 satiksmes dalībniekiem 2017. gadā līdz 61 pērn. Savukārt, pēc apdrošināšanas sabiedrības "Balta" datiem 2018. gadā reģistrētas vairāk nekā 1000 sadursmes ar dzīvniekiem, un KASKO atlīdzībās par šādiem negadījumiem kompānija izmaksājusi aptuveni 1,6 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2015. gadu, reģistrēto sadursmju skaits pieaudzis par 44%.

"Būsim godīgi, šobrīd nekas neliecina, ka negadījumu skaits ar meža zvēriem varētu būtiski samazināties, drīzāk tas turpinās pieaugt," pauda Zvirbulis.

LAMB atbalsta jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai mazinātu negadījumu risku, piemēram, elektroniskās ceļa zīmes, kas uz īpašu detektoru signālu pamata brīdinātu par meža zvēru tuvošanos, un "Waze" aplikācijas papildināšanu ar riska zonām. Tomēr lielāko ieguldījumu satiksmes drošībā dod Eiropā sevi jau sen pierādījušie un izplatītie žogi šoseju malā un īpašās dzīvnieku pārejas. Tie prasa lielas investīcijas, un šobrīd, kad ceļi daudz kur ir katastrofālā stāvoklī, to seguma uzlabošana ir prioritāra. Tomēr arī drošības infrastruktūru, kas pasargā no sadursmēm ar meža zvēriem, nedrīkst nolikt malā, turklāt žogus mežu malās pie ātrgaitas ceļiem plašāk varētu izbūvēt Latvijas Valsts meži, kas ir pietiekami spēcīgs un finansiāli veiksmīgs uzņēmums, norādīja LAMB prezidents.

Viņš skaidroja, ka auto ceļojumu skaits pieaug vasarā un atvaļinājumu sezonā, tāpēc tad arī iespēja uz ceļa satikties ar meža zvēru ir lielāka. Kamēr visu ātrgaitas ceļu malās vēl nav drošības žogi un ik pa kilometram nemirgo elektroniskā ceļa zīmes, pašiem autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem.

"Vietās, kur izvietotas ceļa zīmes, kas brīdina par meža zvēru risku, nevajadzētu ēst, dzert, aktīvi komunicēt un skatīties uz līdzbraucējiem vai citādi novērst uzmanību no ceļa. Ar acīm vajadzētu uzmanīgi sekot ceļa malai un ieskatīties mežā varētu lūgt arī līdzbraucējus. Svarīgi ir atcerēties, ja mežā ir redzams viens dzīvnieks, tad tuvumā ir iespējami arī citi, kuri varbūt ir tieši pie ceļa. Ja uz brauktuves izskrien neliels zvērs, svarīgi ir reaģēt adekvāti, neizraisot smagu negadījumu ar izbraukšanu pretējā kustības joslā vai pārāk strauju bremzēšanu, tātad nepieciešama savaldība. Ne mazāk nozīmīgs ir labs un pareizi noregulēts apgaismojums," pauda Zvirbulis, norādot, ka atbildīgos dienestus biedrība aicina operatīvi izvietot brīdinošās ceļa zīmes vietās, kur notikusi sadursme ar meža zvēru vai, iespējams, negaidot sadursmi, ja redzēta masveida zvēru pārvietošanās.

Autoklubs LAMB dibināts 1993. gadā. Biedrība nodarbojas ar automašīnu evakuāciju un tehnisko palīdzību uz ceļa.