Eksperts: jāpalielina sodi par drošības jostu nelietošanu un būtisku ātruma pārkāpšanu  (47)

Viņš pauda pārsteigumu par milzīgo iekasēto sodu apmēru par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, jo tas liecinot, ka sabiedrībai "nav kaut kas kārtībā ar uztveri".

"Jā, protams, pastāv nejaušības un izmaiņas, pie kurām cilvēki nav pieraduši, taču tie ir atsevišķi gadījumi. Piemēram, cilvēki pieraduši, ka konkrētā ceļa posmā bija viens ātruma ierobežojums, bet pēc kāda laikā notikušas izmaiņas. Ja palielinām sodus par atsevišķiem pārkāpumiem, tad iedarbības efektam ir samērā īss laiks, jo cilvēki pie izmaiņām pierod. Ja ieviešam arvien vairāk fotoradarus, tad kādā brīdī transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu saprast, ka sods būs neizbēgams. Ja sods ir pietiekami liels, tad cilvēkam vajadzētu iedomāties, ka sods ietekmēs viņa likteni. Varbūt nevajag tos pelnīt un maksāt soda naudas, bet iegādāties bērnam jaunu rotaļlietu?" retoriski norādīja eksperts.

Irbītis uzskata, ka atsevišķās jomās sodus, iespējams, vajadzētu palielināt, piemēram, par drošības jostu nelietošanu. Eksperts ikdienā redzot tās nopietnās sekas, kas iestājas tiem cilvēkiem, kuri nav lietojuši drošības jostas. "Jauniešu vidū šī sērga ir ļoti, ļoti izplatīta un viņiem nav šīs izpratnes par drošības funkcijām un kā darbojas automašīnas drošības sistēma. Drošības spilvens bez drošības jostas lietošanas sadursmes gadījumā kļūst daudz neefektīvāks. Aizmugurējā sēdeklī sēdošais un nepiesprādzētais pasažieris sadursmes brīdī var nogalināt priekšā sēdošo, pat neskatoties uz to, ka priekšā sēdošais būs piesprādzējies un iedarbosies gaisa spilvens," norādīja Irbītis.

Irbītis uzskata, ka sodi jāpārskata par to pārkāpumu pieļaušanu, kas vistiešākajā veidā ietekmē cilvēka dzīvību un satiksmes drošību kopumā. Ļoti iespējams, ka sodus vajadzētu palielināt par būtisku ātruma pārkāpšanu.

Tāpat noteikti jārisina jautājums par gājējiem, proti, jādomā, kā viņus uzrunāt un ietekmēt, jo gājēji ir otra lielākā grupa starp bojāgājušajiem, tātad, iespējams, nepieciešamas sodu politikas izmaiņas, pieļauj Irbītis. "Es katrā ziņā neiestājos par brutālu sodu palielināšanu. Sodu politikai ir jābūt pārdomātai," piebilda eksperts.

Vērtējot valsts plānus no nākamā gada atcelt administratīvo arestu dzērājšoferiem, Irbītis norādīja, ka dzērājšoferi ir jāsadala divās kategorijās. Vieni uzskatāmi par nejaušiem, proti, tie ir autovadītāji, kuri nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas jūtas labi, tomēr neliels promiļu daudzums viņiem saglabājies organismā. Tātad attiecībā uz šādiem pārkāpējiem ir nepieciešams vairāk informatīvi skaidrot, kā šāds fiziskais stāvoklis ietekmē spēkrata vadīšanu.

Otra dzērājšoferu grupa ir no alkohola un citām apreibinošām vielām atkarīgie. Ar šādu braucēju kategoriju ir jāstrādā medicīnas darbiniekiem. Ja mediķi spēj identificēt atkarības problēmas, tad attiecīgi jāveic ļoti stingra šo transportlīdzekļu vadītāju kontrole. Iespējams, ka šādiem autovadītājiem katru gadu būtu jāapmeklē medicīniskā komisija, kamēr viņš spētu pierādīt atkarības likvidēšanu. Tāpat daļa atbildības būtu jāuzliek uz šo transportlīdzekļu vadītāju pārbaudītājiem, kas izlemtu, vai šim cilvēkam atļaut piedalīties satiksmē.

"Uzskatu, ka ir nepieciešams mainīt šādu dzērājšoferu uztveri un domāšanu. Ja šādi pasākumi nelīdz, tad ir galīgais līdzeklis - kriminālsods, sēdināšana cietumā un tā tālāk," uzsvēra Irbītis.

Jau ziņots, ka pagājušā gadā par pārkāpumiem, kas konstatēti ar stacionārajiem fotoradariem, noformēti 272 524 protokoli, un kopējā naudas sodu summa ir 11 850 225 eiro. Pērn par pārkāpumiem, kas konstatēti ar pārvietojamiem fotoradariem, noformēti 84 107 protokoli, un kopējā naudas sodu summa ir 3 415 430 eiro.

Šogad līdz 28. martam par pārkāpumiem, kas konstatēti ar stacionārajiem fotoradariem, noformēti 48 533 protokoli, un kopēja naudas sodu summa ir 2 155 015 eiro. Tāpat šogad par pārkāpumiem, kas konstatēti ar pārvietojamiem fotoradariem, noformēti 18 907 protokoli, kopējā naudas sodu summa ir 764 605 eiro.