Pavasara bedres uz ielām – ne katru bojāto riepu iespējams saremontēt

"Bedres, kas parādās pēc ziemas sezonas, ir visu Baltijas valstu un citu līdzīgā klimata zonā esošu valstu iedzīvotāju ikdiena. Temperatūra, kas dienas laikā ir virs nulles, bet naktī noslīd zem nulles, nodara lielu kaitējumu asfaltam, tāpēc autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem pat uz bieži lietotiem ceļiem. Lai bedre varētu sabojāt riepu, tai nav obligāti jābūt dziļai vai lielai, to visbiežāk pārsit asās asfalta malas," saka "Goodyear" riepu tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Grīnbergs.

Vissvarīgāk – laikus sajust

Pārdurt riepu nav grūti, braucot pat pa ikdienas maršrutu – vakarā asfalts var būt gluds, bet no rīta jau var būt parādījusies bedre. Visbiežāk bojāto riepu ir iespējams saremontēt, taču svarīgi bojājumu pamanīt pēc iespējas ātrāk.

Vairums pirms dažiem gadiem izgatavoto automašīnu ir aprīkotas ar TPMS sistēmu (angļu val. tyre pressure monitoring system) –, ja pēkšņi spiediens riepā mainās, instrumentu panelī parādās brīdinājums. Modeļos, kuri nav aprīkoti ar šādu sistēmu, priekšējās riepas bojājumu var sajust ar stūri – automašīnu pēkšņi sāk vilkt uz pārdurtās riepas pusi. Pārdurtu aizmugurējo riepu, braucot taisni, ir grūti pamanīt, taču uz to norāda automašīnas stabilitātes samazināšanās. Ja riepas ir ar augstu profilu, automašīna ievērojami sasveras uz pārdurtās riepas pusi, bet modeļu ar sliktāku trokšņa izolāciju salonā labi dzirdama tukšās riepas griešanās.

Sajūtot, ka automašīnas riepa varētu būt tukša, vajadzētu apstāties, vienmērīgi samazinot ātrumu, nekādā gadījumā nevajadzētu bremžu pedāli nospiest maksimāli. Nobraucot kaut vai tikai dažus simtus metru ar tukšu riepu, riepas sāni var būt neatgriezeniski deformēti un to nāksies izmest.

"Ne katru bojāto riepu iespējams saremontēt, īpaši ja tā pārdurta sānā. Protektora iegriezumus līdz 2 cm garumam ir iespējams kvalitatīvi salabot, bet, ja bojājums ir garāks, riepa būs jāmet ārā. Atsevišķu servisu darbinieki var censties pārliecināt, ka spēs salabot arī tādu bojājumu, taču tas nebūs droši – lielas plaisas visbiežāk nav iespējams kvalitatīvi salabot, bet riepa pēc šāda "remonta" jebkurā brīdī var negaidīti pārsprāgt," brīdina "Goodyear" pārstāvis.

Ilgāku laiku braucot ar pārdurtu riepu, var sabojāt arī pašu riteņa disku. Tādā gadījumā remonta tāme būs vēl lielāka.

Remonts uz ceļa – pagaidu risinājums

Ja pārdurta riepa, nomainīt riteni pret rezerves riteni prot lielākā daļa autovadītāju, taču tas ir tikai pagaidu risinājums. Nav svarīgi, kāds (šaurs vai pilna izmēra) ir rezerves ritenis, tā protektora raksts ir citādāks nekā pārējām riepām, un tas negatīvi ietekmē automašīnas vadāmības īpašības.

Taču jaunās automašīnas reti tiek aprīkotas ar rezerves riteni, vairumam ir tikai riepu remonta komplekti. Tie ir vienkārši lietojami, taču obligāti jāievēro konkrētā komplekta instrukcijas. Bet arī remonta komplekts ir pagaidu risinājums.

Ja riepa ir salabota, izmantojot šādu remonta komplektu, pēc iespējas drīzāk ir jāparedz brauciens uz servisu un jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz 80 km/h.

Riepu speciālists Grīnbergs iesaka izmantot tehniskās palīdzības pakalpojumus, kuri visbiežāk ir iekļauti KASKO apdrošināšanā, reizēm tos nodrošina automašīnu tirgotāji. Bet tiem, kuri šādu problēmu dēļ nevēlas zaudēt ne sekundi, automašīnas vajadzētu aprīkot ar "Run-on flat" tipa riepām – to sienas ir stingras un pat tad, ja riepa kļuvusi caura, kādu laiku spēj noturēt automašīnas svaru.