Valsts autoceļu ziemas uzturēšanas darbu izmaksas uz kilometru ir samazinājušās par 14%

"Pieejamais finansējums ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai ik gadu ir nemainīgs, līdz ar to esam pārskatījuši iekšējo procesu organizāciju un resursu efektivizāciju, lai esošā finansējuma ietvaros paveiktu lielāku darba apjomu. Proti, pārskatījām veidus, kā varam mazināt mūsu darbu izcenojumu," norāda LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

"Apkopojot ziemas sezonas finanšu rezultātus un salīdzinot tos ar iepriekšējo sezonu, ir sasniegts pozitīvs efekts. Izmaksas par vienu kilometru ir samazinājušās vidēji par 14%. Šajā sezonā ieviestās novitātes – samazināts sāls kaisīšanas platums un mobilo sensoru pilotprojekts, ir arī sniedzis pozitīvu rezultātu gan darba organizācijā, gan izmaksu optimizācijas jomā," informē Nešpors.

"Mobilo sensoru pilotprojektu izmēģinājām, jo meklējam papildu veidus, kā varam paātrināt informācijas saņemšanu par autoceļu stāvokli, lai nodrošinātu operatīvu darba izpildi. Analizējot iegūtos mobilo sensoru datus, esam secinājuši, ka datu ticamība ir augsta un tas ir papildu instruments ziemas dienesta dežurantiem, kas palīdz pieņemt operatīvu lēmumu par tehnikas sūtīšanu kaisīšanas un tīrīšanas darbu veikšanai. Datu ticamību pārbaudījām izlases veidā, veicot autoceļu apsekošanu, un pārbaudījām, vai situācija atbilst tam, ko rāda sensori. Ņemot vērā pilotprojekta secinājumus, esam nolēmuši to turpināt arī nākamajā ziemas sezonā, ieviešot šo tehnoloģiju pilnā apmērā uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem," norāda LAU valdes priekšsēdētājs.

Mobilo sensoru datu iegūšanai tika nomāti desmit sensori un noslēgti līgumi ar sadarbības partneriem, kuri regulāri pārvietojas pa valsts autoceļiem, tajā skaitā agri no rīta. Sadarbība tik izveidota ar SIA "Ventspils Reiss" un SIA "Dobeles autobusu parks", SIA "Miandum" un VAS "Latvijas Pasts" apakšuzņēmējs – SIA "ADRIA 19".

Mobilie virsmas sensori veic optiskus mērījumus un nosaka parametrus – mitruma, ūdens un ledus kārtas biezumu, saķeres līmeni ar autoceļa virsmu, brauktuves virsmas temperatūru un rasas punktu. Transportlīdzeklim tiek uzstādīts sensors, kas savienots ar mobilo tālruni vai modēmu un iegūtajiem datiem līdzi seko LAU dežuranti.

Lai samazinātu brauktuvju slīdamību un nodrošinātu drošākus braukšanas apstākļus autovadītājiem, regulāri tika veikta autoceļa seguma apstrāde ar prestlīdes materiāliem. Šajā ziemas sezonā brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem veikta vairāk nekā 500 000 km garumā, autoceļu attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem vairāk nekā 400 000 km un rievu izveide uz autoceļiem ar sniega vai ledus kārtu, kas sasniedz vismaz piecus centimetrus, tika veikta vairāk nekā 30 000 km apjomā.

2018. / 2019. gada ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti 24,6 miljoni eiro. Ik gadu ziemas uzturēšanas darbi veido aptuveni trešo daļu no kopējā valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai piešķirtā finansējuma.

Šoziem raksturīgi bija mainīgi laika apstākļi un tie atšķīrās dažādos reģionos. Vidzemē un Latgalē ilgstoši bija pastāvīga sniega sega un sals. Savukārt Kurzemes un Zemgales reģionā gaisa temperatūra bieži svārstījās ap 0 grādiem. Uz galvenajiem autoceļiem veidojās apledojums un tika veikti slīdamības mazināšas darbi. Uz vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, kuri tika uzturēti ar sniega kārtu, bija raksturīgas atkalas un slīdamības mazināšanai bīstamajos autoceļu posmos tika veikti rievošanas darbi.

Kopumā šajā ziemas sezonā nokrišņi sniega un slapja sniega veidā bija vairāk kā iepriekšējā ziemā. Ziemas sezona valsts autoceļu uzturēšanā sākās no 2018. gada 1. novembra līdz 2019. gada 31. martam, pēc nepieciešamības periods var tikt pagarināts.