Rīgas ielu stāvoklis šajā pavasarī no satiksmes drošības viedokļa ir traģisks un daudzas avārijas tiek izraisītas, izvairoties no bedrēm, intervijā atzina Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperts Oskars Irbītis.
Eksperts vērsa uzmanību, ka 80% no visas Latvijas satiksmes ir koncentrēta Rīgas reģionā. "Tas, kas notiek šajā pavasarī, no satiksmes drošības viedokļa ir traģēdija. Ar to es domāju daudzās bedres, apzīmējušo līniju un ceļa zīmju stāvokli. Man ir tāda sajūta, ka infrastruktūra vienkārši ir pamesta novārtā, atbildīgie aizbēguši un visu atstājuši likteņa varā," uzsvēra eksperts.
Pēdējo mēnešu negadījumu analīze liecinot, ka ļoti daudzos gadījumos cilvēki vienkārši mēģinājuši izvairīties no bedrēm. Piemēram, notikusi divu automašīnu sadursme ar sāniem un formālais iemesls ir braukšanas intervāla neievērošana. Sākot pētīt apstākļus, izrādījies, ka pie vainas ir bedres, jo cilvēks mēģinājis pēdējā brīdī pagriezt stūri.
Ņemot vērā minēto, nekad nevajag par zemu novērtēt ceļu infrastruktūras stāvokli. Patlaban ļoti daudz modernu automašīnu ražotas, balstoties tieši uz ceļu infrastruktūras elementiem, norādīja eksperts.
"Piemēram, viena brīnišķīga iekārta ir tā sauktā joslu sekošanas ierīce, kas praktiski ir visos jaunos automobiļos. Šī ierīce sekmīgi var strādāt tikai tad, ja ir kvalitatīvi saskatāmas ceļu līnijas un normāls ceļš, jo pretējā gadījumā ierīces vienkārši nevar atpazīt ceļu. Frontālās sadursmēs jaunie automobiļi, kas aprīkoti ar minēto līniju un joslu sekošanas ierīci, praktiski neiekļūst. Ieviešot arvien vairāk šādas automašīnas un uzlabojot infrastruktūru, mēs varētu samazināt negadījumu skaitu," norādīja Irbītis.
Neskatoties uz to, ka pērn uz ceļiem dzīvību zaudēja vairāk cilvēku, nekā 2017. gadā, eksperts uzskata, ka situācija tomēr uzlabojas. "Atgādināšu, ka pagājušajā gada pavasarī un vasarā bija vairāk nekā 100 saulainas dienas un cilvēki vienkārši bija ļoti mobili, vairāk pārvietojās, līdz ar to pieauga nobraukto kilometru skaits. Minētais ir iemesls, kāpēc ir bojāgājušo skaita kāpums. Ja palūkojamies piecu gadu griezumā, tad bojāgājušo skaita ziņā ejam uz leju.
Pērn, piemēram, salīdzinājumā ar 2017. gadu dzīvības zaudēja par diviem motociklistiem vairāk, taču 2017. gadā neatbilstošu laika apstākļu dēļ motosezonas tikpat kā nebija vispār. "Turklāt vēlos atgādināt, ka ar katru gadu motociklistu skaits pieaug. Statistika ir vērtējama dažādos aspektos," piebilda Irbītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
