Rīgas Motormuzejs atzīmē 30 gadu jubileju  (4)

Viss sākās no kluba

Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā seno spēkratu entuziasti kala plānus, kā popularizēt retro auto kustību. 1972. gada 21. jūlijā tika nolemts dibināt "Latvijas Antīko automobiļu klubu" (AAK), kas apvienoja domubiedrus ar interesi par senajiem spēkratiem, to meklēšanu, restaurēšanu un saglabāšanu.

Kluba pirmais vadītājs Viktors Kulbergs ap sevi pulcināja tādus entuziastus kā Elmārs Žvīgulis, Juris Gagainis, Aija Gaile, pašreizējo muzeja restaurācijas vadītāju Gunāru Dortānu un vēl vairākus desmitus seno spēkratu cienītāju.

1978. gadā notika līdz tam neiedomājama izstāde – vēsturiskajās Rīgas biržas nama telpās atklāja ekspozīciju "Auto Moto Retro". Tā bija unikāla – zālē tika uzburta pavisam cita, no ikdienas ļoti atšķirīga pasaule. Tā padomju cilvēkam parādīja, ka iespējama citāda dzīve, un ikviens var būt tās veicinātājs. Tad arī dzima pirmā doma par muzeja nepieciešamību.

AAK biedri senos spēkratus mērķtiecīgi meklēja visā Padomju Savienības teritorijā. No lūžņiem un šķūnīšiem tika izcelti spēkrati ar izcilu vēsturisko vērtību. Palīdzēja gan veiksme, gan neatlaidība.

Arī Staļina vajadzībām izgatavoto bruņoto limuzīnu "ZiS 115", līdzīgi kā "Auto Union", pēdējā brīdī izdevās izglābt no sagriešanas lūžņos. Auto necauršaujamo vairākslāņu stiklu biezums sasniedz gandrīz 8 centimetrus, tas viscaur apstrādāts ar bruņu plātni un durvju biezums sasniedz pat 20 centimetrus. Motormuzejā auto nonāca ar PSRS autorūpniecības ministra rezolūciju: nodot! Vienkāršāk sakot, auto tika pārrakstīts no bilances uz bilanci.

80. gadu beigās kluba biedru skaits jau pārsniedza divus simtus, bet aktīvos līdzjutējus varēja skaitīt tūkstošos. Neskatoties uz "dzelzs priekškaru", kluba biedri izmantoja katru iespēju iegūt ziņas par rietumos ražotiem spēkratiem, to tehniskajiem risinājumiem, rezerves daļām un restaurācijas tehnoloģijām. AAK sāk aktīvu sadarbību ar līdzīgiem klubiem "sociālisma nometnes" valstīs.

Muzejs – seno spēkratu māja

Ar katru gadu AAK biedri pārliecinājās, ka viņu darbs ir vajadzīgs sabiedrībai, tādēļ bija pienācis laiks domāt par savām mājām. Sākumā tas šķita neaizsniedzams sapnis, jo īpaši pēc tam, kad izrādījās, ka Maskavas olimpiādē ir iztērēts tik daudz naudas, ka neatliek līdzekļu nevienai kultūras un sporta celtnei.

Negaidot no rietumiem klubam tika izteikts bezprecedenta piedāvājums – apmaiņā pret atrasto unikālo "Auto-Union CD V16" uzbūvēt izsapņoto seno spēkratu muzeja ēku. Padomju funkcionāri to nevarēja pieļaut un 1985. gadā atrada finansējumu motormuzejam. Jaunā seno spēkratu centra projektu izstrādāja Pilsētbūvniecības institūts arhitekta Viktora Valguma vadībā. Ēkas konstrukcijas piegādāja Somijas uzņēmums "Otto Wuorio", kas padomju sistēmai bija ļoti netipiski.

Muzeja atdzimšana

Līdzās pastāvīgai ekspozīcijai, kas izvietota trīs stāvos 4000 kvadrātmetru platībā, notiek tematiskas izstādes, spēkratu prezentācijas, autobūves vēstures izpētes darbs un muzeja darbnīcās tiek restaurēti spēkrati.

Tāpat kā AKK un RMM pirmsākumos, retu auto medību gars nav apsīcis arī mūsdienās. Viens no lielākajiem dārgumiem, kas muzejā nonācis pēc rekonstrukcijas periodā, ir pasaules autobūves pioniera, liepājnieka Augusta Krastiņa ASV dibinātajā kompānijā "Krastin Automobile Company" 1903. gadā ražotais automobilis "Krastin".

Vēl kāds būtisks atradums ir vairāk nekā 30 bruņumašīnas "Imanta" detaļas, kas tika uzietas 2017. gadā Rīgas Motormuzeja rīkoto ekspedīciju laikā pie kādām mājām Liepnā. Māju saimnieka Daumanta Bijona tēvs leģendāro Latvijas armijas bruņutehnikas spēkratu, diemžēl jau sadegušu, redzējis pats savām acīm.