Visātrākais cilvēks uz sauszemes – Endijs Grīns  (5)

Endijs Grīns ir Lielbritānijas Karalisko Gaisa spēku pilots, kā pieredze ar kaujas lidmašīnām, ar kurām tiek pārsniegs skaņas ātrums, ir tieši tas, kas ļāvis kvalificēties arī sauszemes ātruma rekorda uzstādīšanai.

Kad uzņēmējs Ričards Nobls 90. gados uzsāka pirmo virszemes ātruma rekordu projektu "Trust SSC", viņš bija plānojis pats pilotēt šo bolīdu, jo tobrīd bija sauszemes ātruma rekorda turētājs no 1983. gada, paātrinoties līdz 1019 km/h. Tomēr "Trust SSC" izmēģinājumi, kur jāpārsniedz skaņas ātruma slieksnis, lika Noblam saprast, ka šim nolūkam ir nepieciešams cits pilots – tāds, kurš ir radis pārvarēt skaņas barjeru. Nobls izsludināja konkursu, kurā pieteicās un vakanci ieguva britu kaujas lidmašīnu pilots Endijs Grīns.

Skaņas ātruma barjeras pārvarēšana ir pamatīga fiziskā slodze un arī psiholoģisks pārbaudījums. "Kad "Bloodhound" bolīdā atlaid akseleratora pedāli, acumirklī notiek ķermeņa pārslodze 3G apmērā. Tie ir aptuveni 100 km/h vienā sekundē. Iedomājieties braucienu ar automobili 100 km/h ātrumā un pilnīgu apstāšanos vienas sekundes laikā. Asinis no manas galvas strauji pārplūst uz pēdām, tajā brīdī izjūti tuneļa redzi un esi uz samaņas zaudēšanas sliekšņa," pārbaudījumus ķermenim, braucot ar šādu bolīdu, apraksta Grīns.

Arī paātrinājums līdz rekorda ātrumam ir pārbaudījumu un slodzes pilns. "Paātrinoties ir pamatīgs troksnis un nevis no reaktīvajiem motoriem, bet no gaisa ieplūdes. Kad sasniegts lielāks ātrums, tad troksnis nāk no aizmugures. Es sēžu tieši starp dzinējiem un patiesībā nedzirdu no tiem tik daudz trokšņa, kā tie, kuri stāv ārpusē. Tomēr, tuvojoties skaņas ātrumam, gaisa plūsma pār kabīnes kupolu kļūst neciešami skaļa un vibrējoša," skaidro Grīns.

Pārsniedzot skaņas ātrumu, priekšrocība ir tā, ka troksnis nespēj sasniegt pilotu, kurš tobrīd pārvietojas ātrāk par skaņu. "Tomēr sliktās ziņas ir tās, ka gaiss ieplūdes traktā nonāk ar aptuveni 1000 km/h ātrumu, kamēr caur gaisa plūsmu traukšos ar vairāk nekā 1500 km/h, un tas radīs pamatīgus triecienviļņus," pastāvīgos izaicinājumus apraksta pilots.

"Bloodhound SSC" ir nepilnas astoņas tonnas smags un 13,5 metrus garš spēkrats, kas aprīkots ar "Rolls-Royce EJ200" reaktīvo dzinēju, kas ļaus šim bolīdam sasniegt aptuveni trešdaļu no plānotā ātruma rekorda, un pēc tam tiek aktivizēts raķešmotors, ko projektam piegādājusi Eiropas Kosmosa aģentūra. Interesanti, ka degvielas sūkņa funkciju tam pilda pieclitru V8 kompresormotors no "Jaguar F-Type R" automobiļa.

Ne tikai milzīgais troksnis un vibrācijas ir pilota pārbaudījums šādā braucienā. Tik iespaidīgs ātrums arī maldina cilvēka ķermeņa maņas, un tieši tādēļ šeit ir nepieciešama kaujas lidmašīnu pilota pieredze, kurš ar to jau ir apradis savā profesionālajā darbībā. "Kur ir pamatne, ķermenis nosaka pēc vairākām pazīmēm – redzes, vestibulārā aparāta un pamata zem kājām. Ar šīm maņām var nedaudz paspēlēties, piemēram, karuselī vai pasažieru lidmašīnā, tomēr, šos parametrus mainot ļoti strauji, cilvēkam paliek slikta dūša," situāciju ieskicē Grīns.

"Braucot taisnē skaņas ātrumā, milzīgās ķermeņa pārslodzes dēļ paātrinoties rodas sajūta, ka guli uz muguras, savukārt bremzējot – ka esi pagriezies pa 180 grādiem un guli uz vēdera, kaut gan visu laiku esi piesprādzēts pie statiska sēdekļa. Tieši šo efektu izjuta projekta autors Ričards Nobls vēl ar "Trust 2" bolīdu un uzskatīja, ka jūk prātā. Pēc tam, pakonsultējies ar aviācijas speciālistiem, uzzināja par šādu ilūziju," stāsta Grīns, kuru Nobls noalgoja, saprotot, ka sauszemes ātruma rekorda uzstādīšanai nepieciešams pilots ar pieredzi aviācijā, nevis sacīkšu trasē.

Lai arī Endijam Grīnam patīk aviācija un jaunā sauszemes ātruma rekorda izaicinājums, ikdienā viņš pēc ātruma izjūtām neraujas. "Man nerodas vēlme pēc ātruma pārsniegšanas satiksmē vai piedalīties sacensībās ar spēkratiem trasē. Man ir "Harley-Davidson" motocikls, kuru nepirku imidža vai dzīvesstila dēļ, bet gan tas ir viens no retajiem motociklu ražotājiem, kā modeļi atbilst manam auguma garumam komfortablai braukšanai. Gan motociklā, gan automobilī visupirms novērtēju komfortu," rezumē visātrākais cilvēks uz sauszemes.

Lai arī "Bloodhound" projektam bija radušās finanšu problēmas, tagad tas ir atgriezies un turpina iesākto. Pagājušā gada oktobrī "Bloodhound Programme Ltd.", kas ar sauszemes ātruma rekorda programmu nodarbojās no 2007. gada, tika atzīta par bankrotējušu. Savukārt 2018. gada decembrī tika paziņots, ka programma tiek slēgta.

Tomēr šī gada marta beigās tika paziņots, ka sauszemes ātruma rekorda programma ieguvusi jaunu nosaukumu, krāsas un nepieciešamo finansējumu. Britu uzņēmējs Jans Vorhersts izpircis un atjaunojis "Bloodhound" projektu, kā arī saņēmis projekta mērķim nepieciešamos aptuveni 25 miljonus sterliņu mārciņu (29 miljonus eiro).