Šī gada ziemas sezonā būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kas gūti pēc iebraukšanas bedrēs, liecina apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" apkopotie dati. Atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 54%, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn. Aptuveni puse jeb 50% no pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši Rīgas pilsētā un tās apkārtnē.
Katru gadu par 15-20% pieaug vidēji izmaksāto atlīdzību apmērs par automašīnu bojājumiem, kas gūti pēc iebraukšanas bedrēs vai mēģinot izvairīties no iebraukšanas tajās, liecina "Ergo" dati. Šogad vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par šādā veidā gūtiem automašīnu bojājumiem sastāda vidēji 400 eiro, bet līdz šim lielākā izmaksātā atlīdzība šosezon ir sasniegusi pat 8000 eiro, kad auto pēc iebraukšanas bedrē apgāzās uz sāniem.
"Lai gan sākusies auto ceļu remontdarbu sezona un bedres tiek "lāpītas", autovadītājiem joprojām jābūt uzmanīgiem uz ceļa, jo darbi nenorisinās tik ātri, kā autovadītājiem gribētos. Turklāt līdz ar pāreju uz vasaras sezonas riepām, iebraucot bedrē, bojājumi var būt vēl lielāki," norāda "Ergo" riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Ritvars Heniņš.
Saskaņā ar apkopotiem "Ergo" saņemtiem KASKO atlīdzību pieteikumiem visbiežāk pēc iebraukšanas bedrē tiek pārsista riepa, bojāti diski, amortizatori un citi ritošās daļas elementi. Nereti ir gadījumi, kad auto ir radīti lielāki bojājumi, kā piemēram, ja auto pēc iebraukšanas bedrē ir apgāzies vai sadūries ar citu šķērsli.
"Vienlaikus jāatzīmē, ka atlīdzību apmēra pieaugumu veicinājušas arī 2016. gadā veiktās izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka, ka uz auto vienas ass jābūt vienādām riepām pēc izmēra, pielietojuma, protektora zīmējuma un ražotāja. Proti, apdrošinātājam nereti atlīdzība jāizmaksā par abām vienas ass riepām, nevis tikai vienu – bojāto, ja nav iespējams atrast līdzvērtīgu riepu. Tāpat, nevar izslēgt, ka automašīnai jau pirms negadījuma ir bijušas kādas tehniskas ritošās daļas nepilnības, kā rezultātā bojājumu apmērs pēc iebraukšanas bedrē ir lielāks. Būtiska loma ir arī paša autovadītāja uzmanībai uz ceļa – ir gadījumi, kad bedre netiek savlaicīgi pamanīta, piemēram, ja tiek lietots mobilais tālrunis, vadot automašīnu, vai arī uzmanība tiek veltīta citām blakus lietām, kā rezultātā ātrums, ar ko tiek iebraukts bedrē, ir daudz lielāks nekā savlaicīgi piebremzējot pirms tās, un tas ir iemesls daudz lielākiem auto bojājumiem," rezumē Heniņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
