Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija prasa Finanšu ministrijai 150 miljardus rubļu (divus miljardus eiro), lai lokalizētu dažādu automobiļu komplektējošo detaļu ražošanu un izstrādātu paši savu dīzeļdzinēju. Šajās subsīdijās pamatā ir ieinteresēti tādi autoražotāji, kā GAZ grupa, "KamAZ", "Sollers", kā arī dažu komplektējošo detaļu ziņā arī "AvtoVAZ".
Krievijas augsto tehnoloģiju attīstības programma paredzēta līdz 2025. gadam, turklāt 10 miljardiem rubļu (137 miljoniem eiro) bija jābūt piešķirtiem jau šogad. Neskaitot 150 miljardus rubļu no valsts budžeta, Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija plāno piesaistīt vēl 44 miljardus rubļu (601 miljonu eiro) no privātiem investoriem.
Viena no viskritiskāk nepieciešamajām komponentēm, kura būtu jāražo Krievijā – dīzeļdzinējs ar darba tilpumu līdz trim litriem vieglajam komerctransportam un apvidniekiem. Tamlīdzīgu spēka agregātu GAZ šobrīd aizgūst no vācu "Volkswagen", kas vēl nav pakļauts starptautiskajām sankcijām.
Pēc ministrijas aprēķiniem, lai izstrādātu paši savu dīzeļdzinēju no vietējām detaļām, ir nepieciešami aptuveni 30 miljardi rubļu (410 miljoni eiro), šasijas komponenšu izstrādei – aptuveni 25 miljardi rubļu (342 miljoni eiro); bet transmisijai – vairāk nekā 55 miljardi rubļu (751 miljons eiro).
Eksperti gan skeptiski vērtē šādas programmas ekonomisko pamatojumu – ņemot vērā Krievijas tirgus apmēru, diez vai šādas miljardu investīcijas atmaksāšoties. Tāpat analītiķi apšauba valsts budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti šādiem mērķiem un pieļauj, ka autoražotāji starptautiskās sankcijas izmanto vien kā ieganstu, lai no valsts paprasītu naudu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
