Ja nekas netiks darīts, tad mūsu valstij draud pārvēršanās par "šrotu zemi", kur mašīnas turpina ģenerēt augstu piesārņojuma līmeni, atzīst Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Enerģētikas un transporta nozaru iniciatīvas ilgtspējīgu klimata mērķu sasniegšanai "Vide rītdienai!" rīkotajā diskusijā Andris Kulbergs pievērsa uzmanību satraucošam faktam, ka pēdējo gadu laikā Latvijā reģistrēto vieglo auto vidējais vecums pārsniedzis jau 14 gadu atzīmi. To veicina finanšu sektora izvirzītie stingrie kreditēšanas nosacījumi un atbilstoša finansējuma avotu nepieejamība. Tas liek pircējiem izmantot ātro aizdevēju pakalpojumus un iegādāties lētākas, videi nedraudzīgākas un nedrošākas mašīnas.
Taču šāda notikumu attīstība negatīvi ietekmē Latvijas izvirzīto emisiju samazināšanas mērķu izpildi un drošību uz ceļiem, tādēļ Auto asociācija kā risinājumu redz īpašu atbalsta programmu zemāku emisiju auto iegādei un stingrākus nosacījumus vecu, videi nedraudzīgu mašīnu importam.
Ekspertu dati liecina, ka transports Latvijā rada 44,2% piesārņojuma, kas rodas no degvielas sadedzināšanas. Iniciatīvas "Vide rītdienai!" dalībnieki uzsver, ka to nebūs iespējams efektīvi mazināt, ja cita starpā netiks veidota arī izsvērta alternatīvo degvielu attīstības programma. Tas ir būtisks priekšnosacījums, lai Latvija izpildītu izvirzītos ambiciozos mērķus klimata pārmaiņu jomā.
"Runājot par alternatīvās degvielas izmantošanu, sabiedrības acu priekšā visbiežāk ir modernie pasažieru elektroauto. Taču izmešu līmeni ir jāmazina visa veida transportam, tostarp lielajiem vilcējiem un komerctransportam. Kravu un pasažieru pārvadājumu jomā vēl ilgi nebūs piemērotāka risinājuma par saspiesto dabasgāzi (CNG)," ir pārliecināts viens no iniciatīvas "Vide rītdienai!" izveidotājiem, AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Arī Auto asociācija atbalsta CNG izmantošanu, kas ir arī lētāka un videi draudzīgāka degviela. Tādējādi cilvēkiem tiks paplašinātas arī alternatīvās degvielas pieejamības un izvēles iespējas.
Ja netiks veidota atbilstoša alternatīvās degvielas politika un piemērota infrastruktūra, tad Latvija drīzāk riskē jau pēc dažiem gadiem iedzīvoties desmitos miljonu eiro mērāmās soda naudās par pietiekamu CO2 izmešu līmeņa nesamazināšanu.
Viens no risinājumiem būtu akcīzes nodokļa samazināšana saspiestajai dabasgāzei, kas patlaban Latvijā ir vislielākais Baltijā – 9,64 eiro/MWh. Igaunijā akcīzes nodoklis CNG ir tikai 4,61 eiro/MWh, Lietuvā transportā izmantoto CNG ar akcīzes nodokli neapliek. Tāpat atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam visās dalībvalstīs jāattīsta infrastruktūra, lai nodrošinātu CNG uzpildes stacijas ik pēc 150 km uz galvenajiem autoceļiem, kas bez valsts iesaistes nav izdarāms.
Satiksmes, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvji diskusijas "Vide rītdienai!" laikā apliecināja, ka akcīzes nodokļa samazināšana saspiestajai dabasgāzei un atbalsts CNG infrastruktūras attīstīšanai var būt apspriežams un reāls risinājums klimata mērķu sasniegšanai, kā arī tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanai.
Saspiestā dabasgāze ir viens no videi draudzīgākiem un efektīvākajiem enerģijas avotiem, kas saražo par ceturtdaļu mazāk CO2 izmešu un par 90% slāpekļa dioksīda izmešu nekā dīzeļdegviela un benzīns.
Iniciatīvas "Vide rītdienai!" dalībnieki AS "Latvijas Gāze", AS "Gaso", AS "Virši-A", "Auto 100" filiāle Latvijā ("Škoda") un SIA "Scania Latvia" uzskata, ka ir ļoti svarīgi maksimāli veicināt CNG pieejamību.
Kopīgi parakstītajā memorandā uzņēmumi apņēmās sadarboties, lai veicinātu ekonomiski efektīvāku un ekoloģiski ilgtspējīgāku enerģijas avotu izmantošanu, kā arī alternatīvo degvielu, tostarp saspiestās dabasgāzes fizisko pieejamību. Tāpat memoranda parakstītāji uzsver nepieciešamību meklēt atbalsta mehānismus enerģētikas un transporta nozaru konkurētspējas stiprināšanai Baltijā, jo īpaši saistībā ar transportlīdzekļiem, kas nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus.
Enerģētikas un transporta nozares pārstāvji parakstīto memorandu iesniedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV). Memorandam ir aicināts pievienoties ikviens uzņēmums un organizācija, kas atbalsta tajā izteiktos mērķus.