Būvuzņēmuma "Verston Ehitus" izpilddirektors Veiko Veskimē atzīst, ka šo projektu vislabāk raksturo vārds "inovācija": "Plastmasas atkritumu uzkrāšanās vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tādēļ plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas."
Viena kilometra ceļa izbūvei tiek izmantoti plastmasas atkritumi, kuru svars ir ekvivalents 684 tūkstošiem plastmasas pudeļu vai 1,8 miljoniem vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņu svaram.
75 metrus garajā un trīs metrus platajā Narvas šosejas posmā Tallinā tiek izmantoti 65 kilogrami plastmasas granulu, kas ir ekvivalents gandrīz 5000 plastmasas pudeļu un 13 000 vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņu.
Pēc Veskimē teiktā, daudzi testi ir apstiprinājuši, ka plastmasas granulu izmantošana asfaltbetona maisījumos ļauj uzlabot ceļa seguma kvalitāti. "Daudzviet pasaulē pēc šādas tehnoloģijas būvētie ceļi jau ir saņēmuši ļoti pozitīvas atsauksmes. Šādu inovatīvu risinājumu ieviešanu Baltijas reģionā uzskatām par lielu izaicinājumu un ceram, ka nākotnē gan publiskais, gan privātais sektors vēlēsies palielināt savu ieguldījumu globālās plastmasas atkritumu problēmas risināšanā, būvējot ceļus un laukumus," piebilda Veskimē.
"MacRebur" līdzdibinātājs Gordons Reids cer, ka jaunizbūvētais ceļa posms būs laba iespēja izmēģināt tehnoloģiju jaunajos apstākļos, un tas būs kā pirmais solis uz pirmās kompānijas ražotnes atvēršanu Baltijas reģionā. "Uzskatām, ka vietējos klimatiskajos apstākļos, kam raksturīgs augsts mitrums un gaisa temperatūras, kuras var svārstīties no +30 grādiem vasarā līdz -30 grādiem ziemā, mūsu tehnoloģija varēs apliecināt savu efektivitāti un izcilās īpašības. Plastmasu saturošais asfalts ir elastīgāks un izturīgāks pret saspiešanos vai izplešanos, ko izraisa laikapstākļi, un tas samazina plaisu un bedrīšu skaitu uz ceļiem. Mēs ceram Igaunijā izbūvēt pirmo plastmasas šoseju un plānojam šajā reģionā celt arī jaunu ražotni, kas varēs piegādāt no vietējiem plastmasas atkritumiem būvētas granulas asfalta ražotājiem gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs," skaidroja Reids.
Ains Valdmans, Tallinas Vides un komunālās saimniecības departamenta vadītājs, atzina, ka plastmasas atkritumu izmantošanā balstītā asfalta ražošana, ko piedāvāja būvuzņēmums, sākumā radīja daudz jautājumu. Tāpēc pirmā izmēģinājuma ceļa posma mērķis ir demonstrēt, kā jaunā tehnoloģija strādā mūsu apstākļos. "Tallinas pilsēta ir tikko iesniegusi pieteikumu Eiropas Zaļās galvaspilsētas balvai, kuras mērķis ir atzīt pilsētu centienus uzlabot apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti. Ja vietējos plastmasas atkritumus var pārstrādāt un izmantot ceļu būvei un ceļa kvalitāte atbilst mūsu klimatam, šī ir iespēja, ko pilsēta varētu nākotnē izmantot daudz plašāk," piebilda Valdmans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
