Desmit svarīgi jautājumi par elektroauto  (33)

"Par elektromobiļu iegādi cilvēki aizdomājas vairāku iemeslu dēļ – benzīns un dīzeļdegviela kļūst aizvien dārgāki, elektroauto lietotājiem ir pieejami nodokļu atvieglojumi un citas priekšrocības. Cilvēki arī vēlas pielikt roku apkārtējās vides saudzēšanā. Mēs redzam, ka klientu interese palielinās ar katru dienu, taču neskaidru jautājumu joprojām ir daudz," stāsta BMW oficiālā pārstāvja "Inchcape Motors Latvia" produktu speciālists Mārtiņš Geršmanis.

Lai skaidrotu elektromobiļu tehniskās īpatnības, "Inchcape Motors Latvia" ir apkopojusi atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par elektroauto izmantošanu.

Kādas ir atšķirības starp elektromobili, prasto un "plug-in" hibrīdauto?

Elektromobilis ir aprīkots ar elektromotoru un litija jonu akumulatoru, kuru var uzlādēt, pieslēdzoties elektrotīklam vai nu īpašās uzlādes stacijās, vai arī mājās. Hibrīdauto ir aprīkoti gan ar elektromotoru, gan arī ierasto, fosilajai degvielai paredzētu motoru. "Plug-in" versijas gadījumā akumulatoru ir iespējams papildus uzlādēt no ārējā avota, "parastajam" hibrīdauto tādas iespējas nav, akumulators lādējas no degvielas motora darbības un reģeneratīvās bremzēšanas.

Kura mašīna ir lētāka: elektroauto vai parastā mašīna?

Nenoliedzami, elektromobiļa cena ir augstāka, jauni elektroauto maksā robežās no 30 līdz 185 tūkstošiem eiro, taču to uzturēšana ir lētāka nekā automašīnām, kas aprīkotas ar benzīna vai dīzeļdegvielas motoru. Lielākie ietaupījumi saistās ar degvielas un servisa izmaksām.

Elektroauto īpašniekiem Latvijā ir pieejami vairāki labumi: nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, Rīgā nav jāmaksā par "Rīgas satiksmes" stāvvietām un drīkst braukt pa sabiedriskā transporta joslām. "Ja jauns elektromobilis tiek pirkts līzingā, tad faktiski vienīgās izmaksas ir līzinga maksājumi un enerģijas uzpilde," uzsver Geršmanis.

Kā ir ar uzlādi? Cik plašs ir tīkls?

Elektromobiļa akumulatoru var uzlādēt gan publiski pieejamajos tīklos, gan arī mājās (privātmājā, daudzdzīvokļu māju autostāvvietā) vai darbavietā. Tehniski uzlāde ir pavisam vienkārša – jāpievieno auto elektroenerģijas tīklam, izmantojot adapteri un standarta kontaktligzdu. Jāņem vērā, ka akumulatora uzlādei būs nepieciešams zināms laiks.

Latvijā darbojas nu jau divi publiskās uzlādes punktu tīkli – CSDD uzturētais "e-mobi" tīkls un "Latvenergo" uzturētais "Elektrum" tīkls. Abos kopā ir pieejamas 78 uzlādes stacijas.

Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai uzlādētu elektromobiļa akumulatoru?

Uzlādes laiks būs atkarīgs gan no akumulatora ietilpības, gan pieejamās strāvas stipruma, gan arī no uzlādes punkta konfigurācijas. Vislēnāk elektroauto akumulators uzlādēsies, pieslēdzoties pie parastā elektrības tīkla. Pilna uzlāde var ilgt līdz pat 12 stundām.

Publiskajos uzlādes punktos, kuros tiek izmantota ātrā uzlāde, 80% akumulatora var uzlādēt aptuveni 20 – 40 minūšu laikā. Vienlaikus energoresursu tirgotāji pasaulē attīsta arī superātru uzlādi, kas ļaus uzlādēt 80% akumulatora tikai desmit minūtēs.

Cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi?

Lielā mērā tas ir atkarīgs no elektromobiļa akumulatora ietilpības un autovadītāja braukšanas stila. Būtiska nozīme ir arī laika apstākļiem un ceļu reljefam. Vispārinot var teikt, ka ar budžeta klases elektroauto ar vienu uzlādi vidēji var nobraukt 160 līdz 200 kilometrus, savukārt ar citiem – vidēji no 300 līdz pat 500 kilometriem. Nobraucamo attālumu mazinās auksts laiks, kā arī ļoti dinamisks braukšanas stils.

Kas izmaksā lētāk – elektrība vai fosilā degviela?

Nenoliedzami, vissvarīgākā izmaksu pozīcija ir degviela. Elektrība ir daudz lētāka nekā benzīns vai dīzeļdegviela. "Inchcape Motors Latvia" speciālisti aplēsuši, ka elektrības aptuvenās izmaksas ir 2,50 eiro uz 100 km. Salīdzinājumam – benzīns vai dīzeļdegviela vidēji izmaksā sešus eiro uz 100km.

Ideāli, ja ir iespēja elektromobiļa akumulatoru uzlādēt naktīs, jo tad ir zems elektroenerģijas tarifs un uzlāde izmaksās pavisam lēti. "Electrum" publiskās uzlādes stacijas cena par vienu kilovatstundu ir no 0,19 eiro/kWh līdz 0,25 eiro/kWh atkarībā no uzlādes veida. Savukārt "e-mobi" tīklā uzlāde maksā 0,15 eiro par vienu minūti.

Cik ilgi kalpo viens akumulators?

Patlaban ražotāji prognozē, ka viens akumulators varētu kalpot aptuveni desmit gadus. Protams, tā uzlādes ietilpība ar laiku mazinās, tomēr tiek uzskatīts, ka pēc pieciem intensīvas lietošanas gadiem akumulators būs zaudējis aptuveni 20%, bet pēc desmit – aptuveni 60% sākotnējās ietilpības. Tiesa, akumulatoru ražotāji nemitīgi strādā pie uzlabojumiem, savukārt auto tirgotāji prāto par labākajiem otrreizējās tirdzniecības risinājumiem.

Cik lielas ir ekspluatācijas un remonta izmaksas?

Protams, jauniem auto ir nepieciešama regulāra apkope, saskaņā ar ražotāja noteikto grafiku. Svarīgākās dzinēja daļas ir akumulators un elektromotors, tādēļ arī servisa plāni lielākoties ir vērsti uz to apkopi. Elektromotoriem ražotāji piešķir piecu līdz astoņu gadu garantiju, pārējās garantijas ir atkarīgas no ražotāja –, sākot no trim gadiem un 95 000 kilometru līdz astoņiem gadiem un 160 000 kilometru.

Taču elektromotorā nav eļļas, filtru, tādēļ nav jārūpējas par eļļu maiņu, nav arī līdz šim ierastā sajūga. Tāpat mašīnām ir fiziski mazāk detaļu, tādēļ ir mazāk iespēju, ka kaut kas saplīsīs. Tādējādi ekspluatācijas izmaksas ir zemākas nekā auto ar fosilās degvielas dzinējiem. Britu eksperti aprēķinājuši, ka elektroauto uzturēšana var izmaksāt pat par 60-70% lētāk.

Kā atšķiras izjūtas, braucot ar elektromobili?

Elektroauto ir ārkārtīgi klusi. Tiem ir tikai viens pārnesums uz priekšu un atpakaļgaita, bet reģeneratīvās bremzes samazina ātrumu brīdī, ja atlaižat gāzes pedāli. Elektromobiļi straujāk uzņem ātrumu.

Cik liela ir elektromobiļu ietekme uz vidi?

Svarīgākais – motorā netiek dedzināta fosilā degviela, tādēļ nav izplūdes gāzu, nav arī izmešu. No vienas puses, elektroauto ir drošāki, jo tajos nav viegli uzliesmojošas degvielas, taču bīstama var būt akumulatora aizdegšanās.

Otra lieta, par kuru ir vērts runāt elektromobiļu kontekstā, cik ekoloģiski "tīri" tiek iegūta elektrība, ar ko uzlādē mašīnas akumulatoru, un cik "zaļa" ir pašu mašīnu ražošana. Piemēram, BMW Leipcigas ražotnē, kur top elektromobilis "BMW i3", visa izmantotā enerģija ir iegūta no atjaunojamajiem resursiem. Latvijā vairāki elektroenerģijas tirgotāji piedāvā "zaļo" elektrību. Arī "Latvenergo" jaunajās ātrās uzlādes stacijās izmantojot tikai "zaļo" elektrību.

"Rezumējot, var teikt, ka elektromobiļu lielākie plusi ir zemas ekspluatācijas izmaksas, ērta braukšana un "zaļš" dzīvesveids. Kā mīnusus var minēt augstākas sākotnējās izmaksas un, salīdzinot ar degvielas uzpildīšanu, ilgāku akumulatora uzlādes laiku," uzsver "Inchcape Motors Latvia" pārstāvis.