Viens no biežākajiem manevriem, ko veic transportlīdzekļu vadītāji, ir pārkārtošanās citā braukšanas joslā vai pagriezienu veikšana. Apdzīšanas laikā liels drauds drošībai ir neredzamās jeb "aklās zonas" – vietas pie auto sāniem, kas nav redzamas spoguļos. Kravas auto atšķirībā no citiem transportlīdzekļu dalībniekiem "aklās zonas" ir vairākas un kravas autovadītājs var nepamanīt citu satiksmes dalībnieku.
Tāpat arī vieglo automašīnu vadītāji bieži līdz galam neizprot kravas automašīnu bremzēšanas ceļa garumu, līdz ar to automašīnas vadītājs ietur lielāku distanci ar priekšā esošo automašīnu, un tas mudina vieglo automašīnu vadītājus iespraukties pa vidu, it īpaši sastrēgumu vai intensīvas satiksmes laikā," stāsta kravas pārvadātāja AS "Delta LV" vadītājs Aigars Freibergs.
Lai mazinātu avārijas risku, Freibergs aicina ceļu satiksmes dalībniekus atcerēties, ka smagajiem auto ir aklās zonas, tās ir jāzina un jāsaprot, ka, atrodoties tajās, šoferis var neredzēt citus satiksmes dalībniekus.
Tāpat neiesaka "sēdēt astē", bet ievērot distanci – tādā veidā ir grūti pārredzams ceļš un pēkšņas kravas auto bremzēšanas gadījumā var notikt sadursme. Ļaujiet smagajam auto veikt pagriezienu – smagajiem auto ir daudz grūtāk veikt manevrus, tādēļ jāparedz, ka to veikšanai būs nepieciešams vairāk vietas, norāda "Delta LV" vadītājs.
Vēl ieteicams veikt apdzīšanas manevru tikai taisnās, pārredzamās vietās. Tāpat jābūt iecietīgiem – uz ceļa valda pārāk liela agresija un ikvienam būtu jābūt iecietīgākam, tad arī avāriju būs mazāk, rezumē Freibergs.
"Kravas automašīnu vadīšanai ir nepieciešamas būtiskas prasmes un iemaņas. Šo transportlīdzekļu lielie izmēri, manevrēšanas spējas un smagā krava spēj apgrūtināt pārredzamību un drošību uz ceļa, tāpēc ikvienam ceļu satiksmes dalībniekam pastiprināti jākoncentrējas notiekošajam uz ceļa," atgādina "Gjensidige Latvija" transporta atlīdzību grupas vadītājs Andris Balodis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
