Otrdien Davosas kūrortā Šveicē sācies ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (PEF), kas šogad atzīmē savu 50. gadskārtu. Davosas forumā ieradusies arī 17 gadus vecā vides aktīviste Grēta Tūnberga, kura pieprasa attīstītajām valstīm un lielākajām kompānijām tūlīt pārtraukt iegūt un lietot fosilo degvielu.
"Pieprasām, lai šīgada forumā visas lielās kompānijas, bankas, iestādes un valstis aptur jebkādas investīcijas fosilās degvielas iegūšanā un izpētē. Un lai nekavējoties pilnībā atsakās no fosilās degvielas un tās subsidēšanas. Mēs nevēlamies solījumus ko tādu sasniegt 2050., 2030. vai pat 2021. gadā – mēs to vēlamies tagad un tieši tagad!" savā pieteikumā Davosas forumam norādījusi Tūnberga, vēsta "The Guardian".
"Mēs saprotam un labi apzināmies, ka pasaule ir sarežģīta un ka mūsu prasītais var izrādīties ne tik viegli realizējams. Bet klimata krīze arī ir sarežģīta un nopietna problēma. Neatliekamā situācijā jāizkāpj no komforta zonas un jāpieņem nepopulāri lēmumi. Tomēr fakts, ka tas nav izdarīts vēl līdz 2020. gadam, ir apkaunojoši," norāda Tūnberga.
Pusauga vides aktīviste norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā 33 lielākās pasaules bankas ir ieguldījušas 1,9 triljonus ASV dolāru fosilajā degvielā, liecina "Rainforest Action" pētījums. Savukārt 2017. gadā vien pasaulē tika ieguldīti 5,2 triljoni dolāru fosilās degvielas subsīdijās. "Tam ir jāpieliek punkts!" brīdina Tūnberga.
"Tomēr līdz šim pasaules lielākās korporācijas nav pat izrādījušas vēlmi ko tādu ierobežot. Tādēļ viss gulstas uz mūsu – bērnu – pleciem, lai to panāktu. Pieprasām pasaules lielvaru līderiem pārtraukt investēt fosilās degvielas ekonomikā, kas ir globālās klimata krīzes pamatā," skaidro zviedru pusaudze.
Pēc Tūnbergas domām, lielvarām būtu jāiegulda nauda ilgtspējīgās tehnoloģijās, izpētē un dabas atjaunošanā. "Īstermiņa peļņai nevajadzētu būt pār ilgtermiņa dzīves stabilitāti," padomu sniedz Grēta.
Davosas forumā, kas pulcē pasaules biznesa un politikas elites pārstāvjus, kā arī pilsoniskās sabiedrības līderus, šī gada dienaskārtībā ievērojama vieta atvēlēta klimata jautājumiem, kā arī uzņēmēju atbildībai tādās jomās kā nodokļi un pienācīgs atalgojums.
Taču foruma dalībnieku galvenā uzmanība pievērsta diametrāli pretējam skatījumam uz pasauli, kādu šogad izklāsta, piemēram, ASV prezidents Donalds Tramps un vides aktīviste Grēta Tūnberga.
Tramps, kura klausītāju vidū bija arī Tūnberga, nodēvēja par "pagātnes muļķīgo zīlnieku pēctečiem" tos, kuri mūsdienās brīdina par nekontrolētu globālo sasilšanu un citām vides katastrofām.
Prezidents norādīja uz vairākiem agrākajiem pareģojumiem, kas izrādījušies nepatiesi, tostarp par pārapdzīvotību pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un naftas izsīkumu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
"Mēs nekad neļausim radikāliem sociālistiem iznīcināt mūsu ekonomiku," paziņoja Tramps, acīmredzot, ar to domājot savus demokrātu oponentus.
Viņš paziņoja, ka ASV pievienosies jaunajai starptautiskajai iniciatīvai, kurai dots nosaukums "viens triljons koku". Tramps sacīja, ka vēlas saglabāt "Dieva radīto un pasaules dabisko skaistumu", taču uzsvēra, ka ceļš uz priekšu ir meklējams tehniskās inovācijās, nevis ekonomiskās izaugsmes iegrožošanā.
Davosas foruma pagājušajā nedēļā publiskotajā ziņojumā par globālajiem riskiem brīdināts, ka klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama arvien izteiktāk un globālās temperatūra līdz gadsimta beigām var pieaugt par vismaz trim grādiem pēc Celsija.
Šogad Davosu apmeklēs vairāk nekā 50 valstu galvas un valdību vadītāji, tostarp Vācijas kanclere Angele Merkele un Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte. No otrdienas līdz piektdienai Davosā uzturēsies arī Latvijas prezidents Egils Levits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
