Kritusies satiksmes intensitāte; virzienā uz Lietuvas robežu pat par 87%  (12)

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87% – ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja - Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm.

Kā zināms, vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma valsts galveno autoceļu tīklā 2019. gadā bija pieaugusi par 5%, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā.

Visblīvākā satiksme 2019. gadā bija koncentrēta uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

2019. gadā vislielākais satiksmes intensitātes pieaugums – 23,9% – bija uz Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka-Ogre (P5). Par 16% bija pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) (A11).

Kā zināms 14. martā Latvijā ir ieviests ārkārtas stāvoklis, lai mazinātu Covid-19 izplatību.

Informācija par satiksmes intensitāti uz valsts galvenajiem autoceļiem iegūta, apkopojot 25 LVC pastāvīgo satiksmes intensitātes uzskaites punktu datus.