Jūnijā jaunu auto tirgū vairs tikai 23% kritums; dīlercentri saredz gaismu tuneļa galā  (7)

Latvijas auto tirgum ar kopumā 30% kritumu pusgadā uz Eiropas Savienības (ES) kopējā samazinājuma 41,5% apmērā ir salīdzinoši labāki tirgus apstākļi, jo Spānija ar 54,2%, Itālija ar 50,4% un Francija ar 48,5% ir bezprecedenta auto tirgus kritums ES vēsturē.

Latvijas pandēmijas apkarošanas laicīga reakcija, pareizi spertie soļi un veiksmīga Covid-19 apkarošana deva iespēju biznesā, tirdzniecībā un ekonomikā asinsritei atgriezties ātrāk par iepriekš plānoto, uzskata Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Nepiedzīvojot pilnīgu autotirdzniecības uzņēmumu darbības apturēšanu Covid-19 uzliesmojuma laikā, ļāva dīlercentriem izdzīvot smagākos pandēmijas uzliesmojuma mēnešus, lai mēģinātu atgūties turpmākajā vasaras periodā.

Komerctransporta tirdzniecības rezultāti jūnijā nav tik iepriecinoši – saglabājas iepriekšējo mēnešu kritums 34% apmērā, kas norāda uz to, ka uzņēmumi piesardzīgi raugās uz turpmāko situāciju, gaidot koronavīrusa pandēmijas ilgtermiņa normalizēšanos.

Šobrīd Auto asociācija prognozē kopējo jaunu auto un vieglā komerctransporta tirgu Latvijā ap 15 000 transportlīdzekļu vienību, kas līdzinās 2014. gada tirgus līmenim jeb 30% kritumam pret pagājušo gadu.

Galvenā atslēga veiksmīgai tirgus atveseļošanās ir klientiem pieejams banku finansējums, kas šobrīd nokrities par septiņiem procenta punktiem līdz 56% no kopējām reģistrācijām, kas skaidrojams ar papildu ierobežojumiem, striktāku klientu izvērtēšanu un noteiktu juridisko klientu segmenta nefinansēšanu.

Pirmo reizi Latvijas auto tirgus vēsturē ir novērojams 34% privātpersonu īpatsvars jaunu automobiļu reģistrācijās (pirmajā pusgadā), kas ir par 3% vairāk nekā pērn. Jūnijā vien privātpersonu īpatsvars bija rekordaugsti 39%.

Liela ietekme uz jaunu auto tirgu ir korporatīvajiem darījumiem jeb lielajiem iepirkumiem, kuru īpatsvars ir samazinājies līdz 21% jūnijā (pērn 28%). Kopā šogad tenderi sastāda 22% no reģistrācijām, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Smagā komerctransporta tirgus (virs 16t) kritums jūnijā bija 80%, kas ir straujākais šogad un pārskatāmā pagātnē. Kopējās Latvijas transporta, kravu tranzīta un loģistikas nozares strukturālās problēmas apvienojumā ar Covid-19 ietekmi ir būtiski iedragājušas nozari jau kopš 2019. gada vidus, kas rezultējas ievērojamā reģistrācijas skaita kritumā.

Autobusu tirgū jūnijā ir 45% kritums un kopējā 2020. gada pirmajā pusē veido 36% samazinājumu. Interesanti, ka autobusi svarā līdz piecām tonnām realizācijā piedzīvojuši kāpumu par 10 procentiem.

Lietoto auto tirgus ir piedzīvojis ievērojamu kāpumu – jūnijā tirgus krutums ir tikai 12%, savukārt aprīlī tie bija 60%, bet maijā – 46%. Tādējādi pirmais pusgads lietoto auto tirgū noslēgts ar 27% samazinājumu pret tādu pašu periodu pērn.

Iekšējo ES robežu atvēršanās strauji stimulēja automobiļu piegādes plūsmu, kas rezultējās ar piedāvājuma palielināšanos un pircēju nodrošināšanu ar transportlīdzekļiem.

Tomēr vairāk par 61% no importētajiem auto ir ES nolietoti, nobraukti, nedroši un dabu piesārņojoši spēkrati, vecāki par 11 gadiem, kas turpina pasliktināt Latvijas auto parku un strauji attālina Latviju no ES klimata plāna nosprausto CO2 mērķu izpildes.

Lietoto auto importa īpatsvars, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu, pieaudzis jau līdz vēsturiski augstam 85,5% rādītājam. Jaunu auto iegādē jau 63% klientu priekšroku dod ar benzīnu darbināmiem dzinējiem, kas atbilst vidējā Latvijas auto braucēja 15 000 km nobraukuma ekonomiskajam pamatojumam.

Kaimiņzemē Igaunijā tirgus kritums pusgadā sastāda ir 34,5%, bet jūnijā vien – 33,9%.

"Auto asociācijas 23 biedri ar 40 autosaloniem Latvijā valsts kasē gadā nomaksā 210 miljonus eiro nodokļos, kas ir ievērojama naudas summa, lai valdībai būtu finanses nodrošināt sociālo atbalstu sabiedrībai. Šobrīd ir nepieciešams strauji ieviest Auto asociācijas izstrādāto piecu punktu nozares atbalsta programmu, lai stimulētu auto tirgu un nepazaudētu 107 miljonus eiro budžeta nodokļu ieņēmumus 2020. gadā," uzskata Kulbergs.

"Nekavējoties jāievieš Zememisiju Zaļo auto atbalsta programma, jo neviens nav atcēlis Latvijas CO2 mērķu izpildi Eiropas Zaļā Kursa ietvarā. Jāstimulē līzinga finansējuma pirmās iemaksa atbalsts ar "Altum" palīdzību un jāatceļ bezjēdzīgais reprezentatīvo auto slieksnis, kas kropļo konkurenci un samazina nodokļu ieņēmumus," uzstāj Auto asociācijas prezidents.

"Latvijai ir jāturpina veiksmīga Covid-19 apkarošana, jo tā nevar atļauties piedzīvot otro vilni, kas trauslo biznesu un ekonomiku var ievērojami iedragāt jau ar daudz lielākām un ilgstošām sekām," rezumē Kulbergs.