Paredzēt šādu nelaimi ir praktiski neiespējami. Par to liecina iepriekšējo mēnešu pieredze, kad bruģēta ceļa segumā iebruka veselas trīs automašīnas. Iemesls negadījumam bija siltumtīkla plīsums, kas izveidojās hidraulisko pārbaužu laikā.
"Ja transportlīdzeklis ir iebrucis asfaltā vai cita veida segumā, būtiski ir novērtēt situāciju un saprast, vai autovadītājs transportlīdzekli var vai nevar izbraukt no bedres. Noteikti nav vēlams šādā situācijā pārlieku aktīvi izmantot akseleratora pedāli, jo tā būs papildu noslodze motoram, riepām, transmisijām, un rezultātā transportlīdzeklis var iebrukt pat vēl dziļāk ceļa segumā. Attiecīgi, ja automašīnu nav iespējams izkustināt, tad ir jāizsauc ugunsdzēsēju glābšanas dienests, kas transportlīdzekli izcels no bedres," norāda "Gjensidige Latvija" riska parakstīšanas nodaļas vadītājs Kārlis Uzuliņš.
Savukārt neatkarīgi no situācijas, vai autovadītājs saviem spēkiem tiek ārā no bedres vai ar glābšanas dienesta palīdzību, obligāti ir jāziņo atbildīgajām institūcijām, tostarp Valsts policijai par notikušo ceļa iebrukumu, lai nelaimes gadījums būtiski netraucētu ceļa satiksmi un operatīvi varētu norobežot ceļa iebrukuma vietu.
Apdrošināšanas kompānijas pārstāvis norāda, ja transportlīdzeklim ir KASKO polise un ir radušies bojājumi no iebrukšanas ceļa segumā, tad autovadītājs var pieteikties uz atlīdzību. Ar OCTA polisēm zaudējumi netiek kompensēti, taču autovadītājam noteikti ir jāvēršas pie ceļa īpašnieka, kas visbiežāk ir valsts vai pašvaldība. Eksperts norāda, ka autovadītājs var lūgt kompensāciju ceļa īpašniekam, lai segtu zaudējumus.
Uzuliņš uzsver, ka visbiežāk šāda veida iegruvumi ceļa segumā nav dzīvībai bīstami un autovadītājs, ja ir tāda iespēja, var pats izkāpt no transportlīdzekļa un gaidīt glābšanas dienestu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
