Pasaulē pārdoti jau pieci miljoni 'Peugeot' automobiļu ar 'i-Cockpit' koncepcijas interjeru

Ražotāju rīcībā esošie instrumenti

Nepieciešamība vadītāju apgādāt ar visu viņam nepieciešamo informāciju, tai pašā laikā nodrošinot viņam piekļuvi visām modernajos auto iekļautajām atbalsta sistēmām, šajā digitalizācijas laikmetā nav viegls uzdevums, tā ir kā sarežģīta mīkla. Lai to atrisinātu, ražotāji var izmantot un arī izmanto dažādus instrumentus.

Piemēram, amerikāņu "Tesla" atšķirībā no vairuma citu autoražotāju priekšējā paneļa centrālo skārienekrānu savos "Model S" un "Model X" iebūvējuši vertikālā pozīcijā. Lai arī netipisks, šāds risinājums ir loģisks, jo tā tiek pasniegts vairāk informācijas un, ja cilvēks ir draugos ar viedtālruni, viņam to ir vieglāk uztvert.

Šādam vertikālajam ekrānam gan ir arī daži negatīvie aspekti un galvenais no tiem ir spēja novērst autovadītāja uzmanību no ceļa un auto vadīšanas. Franču "Peugeot" savos jaunākās paaudzes automobiļos, piemēram, pilsētas modelī "208" un kompaktklases krosoverā "2008" autovadītāja darba vietu būvē un iekārto, ņemot vērā "i-Cockpit" filosofiju.

Kopš 2010. gada, kad ražotājs prezentēja konceptauto "SR1" un pirmo reizi apritē parādījās termins "Peugeot i-Cockpit", franču kompānijas automobiļi no konkurentiem atšķiras ar maza diametra stūri, instrumentu paneli, kurš ir vadītāja acu augstumā, skārienjutīgu liela izmēra informācijas un izklaides sistēmas centru ar klavieru taustiņiem līdzīgām dažādu automašīnas funkciju vadības pogām priekšējā paneļa vidū, kā arī ergonomisku un intuitīvi lietojamu automātiskās transmisijas sviru. Lai pārvaldītu mašīnas sistēmas un funkcijas, var lietot taktilās pogas uz centrālā ekrāna vai balss komandas. "Peugeot" statistika liecina, ka šobrīd pa pasaules ceļiem ripo jau vairāk nekā pieci miljoni automobiļu, kuros mijiedarbība ar vadītāju norit caur "i-Cockpit".

Galvenais uzdevums – padarīt auto ērtu visiem

"Peugeot" inovatīvās, līdz šim neredzētās vadītāja darbavietas izstrādātājiem nācās stāties pretī virknei ergonomiska rakstura izaicinājumu, kā arī mainīt redzamības un automašīnas arhitektūras noteikumus un atbildēt uz jautājumu: kā panākt, lai pie stūres komfortabli justos jebkādas ķermeņa uzbūves cilvēki, lai viņi spētu nolasīt informāciju no instrumentu paneļa un spētu izmantot visas automašīnas sniegtās iespējas.

Sarežģītais uzdevums tika izpildīts, vispirms veicot antropometrisku pētījumu par cilvēku fiziskās uzbūves daudzveidību visas pasaules mērogā. Galu galā izrādījās, ka galvenais faktors, pēc kā jāvadās vadītāja vietas iekārtošanā, ir nevis cilvēka garums, bet gan attiecība starp viņa kāju garumu un krūšu apkārtmēru. Ņemot vērā šo parametru, ir iespējams precīzi noteikt, kā cilvēks, kurš apsēdies pie stūres, varēs nolasīt datus instrumentu panelī, redzēs ceļu savā priekšā, kā arī piekļūs visiem slēdžiem un vadības svirām. Antropometriskie dati deva iespēju aprēķināt, kādas stūres un sēdekļa regulēšanas iespējas jāparedz, lai "Peugeot i-Cockpit" būtu komfortabls. To, ka šis pētījums un tā gaitā iegūtie dati ir ārkārtīgi nozīmīgi, nav grūti pamanīt, iesēžoties jebkurā franču zīmola automobilī ar "i-Cockpit".

Lai pieņemtu lēmumu par auto iegādi, tajā ir jāiekāpj. Nevar gan teikt, ka tas ir brīdis, kad potenciālais klients pieņem galīgo lēmumu par mašīnas pirkšanu. Tas drīzāk ir mirklis, kad var tik pieņemts lēmums automobili noteikti nepirkt, jo tas vienkārši neder neatbilstošas sēdpozīcijas dēļ – ceļi atbalstās pret priekšējo paneli un apdares elementiem, sēdeklis ir neērts, pedāļi ir pārāk tuvu viens otram, galva atspiežas griestos un tamlīdzīgi. Šā iemesla dēļ ieteicams kritiski un vispusīgi notestēt vairākus automobiļus, jo pēc ārējiem izmēriem līdzīgas mašīnas iekšpusē var izrādīties ļoti, ļoti atšķirīgas.

Svarīga ir ne tikai informācija, bet arī tās apjoms

Mūsdienu automašīna gandrīz vairs nav iedomājama bez digitāla instrumentu paneļa. Šīs inovācijas ienākšana autobūvē nenozīmē tikai brīvību radoši izpausties dizaineriem, kuri atbild par pievilcīgas instrumentu paneļa vides iekārtošanu. Tā ir arī iespēja nodrošināt vadītāju ar lielu daudzumu datu par automobili, ceļu un apkārtni.

Līdz ar digitālo instrumentu paneļu ienākšanu autobūvē, daži aspekti radīja bažas. Piemēram, lai redzētu, kāda informācija viņam tiek pasniegta, vadītājs pārāk ilgi novēršas no ceļa. Arī vajadzīgās informācijas meklēšana var aizņemt pārāk daudz laika, un tad jau tā neatšķiras no braukšanas ar telefonu vienā rokā. Lai braukšana būtu droša, informācijas nevar būt par daudz, taču tai ir jābūt loģiski pieejamai. Piemēram, ja rallija pilots nespēj nodzēst mašīnas nobrauktā attāluma rādījumus, lai spētu operatīvi sekot maršrutam, tas jau ir slikts digitālās ergonomikas paraugs.

Ideālā gadījumā viss ir acu augstumā

Lieli autoražotāji to ļoti labi apzinās, tādēļ, izstrādājot digitālo instrumentu paneli un lemjot par informācijas izvietojumu tajā, tie rūpīgi izvēlas, kas vadītājam tiks atainots, kā tiks aktivizētas noteiktas funkcijas un kā būs visvieglāk atrast nepieciešamos datus. Piemēram, "Volkswagen" savā astotās paaudzes "Golf" ir ieviesuši uzlabotu balss komandu sistēmu, kas klimata kontroles iestatījumus atrod, ja vadītājs mašīnai vienkārši angliski pasaka, ka "salonā ir smaka", "šeit ož" vai "man ir vēsi" ("smell in the cabin", "it smells" vai "I'm cold").

Daži autoražotāji nepieciešamās informācijas atainošanai izmanto vējstiklu, uz tā projicējot, piemēram, mašīnas braukšanas ātrumu un navigācijas sistēmas pamata rādījumus. Šī metode ir ārkārtīgi ērta, jo informācija ir tieši vadītāja skatiena zonā, acu augstumā. Tai pašā laikā projekcijām uz vējstikla ir arī trūkumi, jo pievakarē, kad sāk krēslot, datu atspulgs var novērst vadītāja uzmanību vai pat aizsegt skatu uz ceļu. Lai samazinātu projekcijas ekrāna spilgtumu, viņam tad nākas meklēt atbilstošos auto iestatījumus, kas ne vienmēr ir ātri un vienkārši atrodami.

"Peugeot" tādēļ nolēma iet citu ceļu. "i-Cockpit" instrumentu panelis ir veidots tā, lai visa tajā ietvertā informācija atrodas vadītāja skata zonā un, lai to nolasītu, nav nepieciešams novērsties no ceļa. Jaunākās paaudzes "Peugeot" modeļos, kā, piemēram, "208" un "2008", ir pilnveidots trīsdimensiju "i-Cockpit" instrumentu panelis ar animētu informāciju un hologrammām. Svarīgākā informācija ir sevišķi izcelta un palielināta, lai vadītājs to ieraudzītu vienā acumirklī.

Atbilstoši aplēsēm šī inovācija vadītāja reakcijas laiku spēj samazināt pat par pussekundi. Tas gan nešķiet īpaši daudz, tomēr auto, kurš traucas ar 100 kilometriem stundā, pussekundē nobrauc gandrīz 14 metrus. Un tā ir distance, kas atbilst trim rindā saliktiem kompaktklases automobiļiem. Šis fakts tikai vēlreiz pierāda, cik būtiski, lai virtuāla pastaiga automašīnas iestatījumu sistēmā būtu pēc iespējas īsāka.

Laikmetā, kad ārkārtīgi populāri kļūst auto koplietošanas pakalpojumi un cilvēki vienas stundas laikā pagūst izbraukt ar vairāku marku automašīnām, to lietošanas ērtums, kā arī vienkāršība ir ārkārtīgi nozīmīgi. Savukārt, kad cilvēks lemj par auto iegādi, tādas nianses kā telefona un automobiļa savienošanas ērtums, dažādu funkciju atrašanas ātrums var stipri ietekmēt lēmumu par to, kuru auto pirkt.