Eksperts: elektroauto jau tuvākajā laikā kļūs par plaši pieprasītu produktu  (50)

Viņaprāt, ar katru jauno elektroauto paaudzi izmantotie tehnoloģiskie risinājumi kļūst aizvien ērtāki, savukārt cenas – pircējiem aizvien pieejamākas. Tāpēc ir vērts runāt par mītu un stereotipu laušanu elektromobilitātes jomā.

"Aptuveni pirms desmit gadiem elektromobilis bija ļoti dārgs "dīvainītis", kurš pēc nobrauktiem simts kilometriem apstājās. Šodien labu elektroauto raksturo ietilpīgs akumulators, zems enerģijas patēriņš, ātra uzlāde, klusa un dinamiska braukšana. Ar to mierīgi nobraukt vairākus simtus kilometru," atzīst Parškovs.

Būtiski pieaug vidējais nobraukums ar vienu uzlādi

Jau tagad ar daudziem elektroauto var nobraukt vairāk nekā 300 km un tiek uzskatīts, ka 2025. gadā jauna elektroauto vidējais nobraukums ar vienu uzlādi būs 400 – 600 km vai pat vairāk, bet tā akumulatora vidējā energoietilpība būs 70 – 90 kWh. Taču jau šodien viens no Eiropā populārākajiem elektromobiļiem – franču "Renault Zoe", kuram ir 52 kWh akumulators, ar vienu uzlādi standarta ciklā spēj nobraukt līdz pat 395 km. Standarta cikls nozīmē, ka 57% tiek nobraukti pilsētā, 25% – piepilsētā; bet 18% – pa šosejām. Un elektroauto atšķirībā no iekšdedzes auto pilsētas satiksmē patērē mazāk enerģijas nekā uz šosejas.

Iespēja ar vienu uzlādi nobraukt vairākus simtus kilometru nozīmē, ka elektriskais auto pēc saviem tehniskajiem raksturlielumiem vairs nav tipiska pilsētas mašīna, kā bieži agrāk tika uzskatīts, uzsver Parškovs.

Elektrisko auto akumulatoru ražošana kļuvusi deviņkārt lētāka

Lai elektriskie spēkrati kļūtu pieejami plašam cilvēku lokam, vislielākās izmaiņas ir piedzīvojuši tieši akumulatori. Līdz ar modernāku tehnoloģiju izmantošanu to cena deviņos gados ir samazinājusies gandrīz deviņkārtīgi – no 1037 eiro līdz 160 eiro par vienu kWh. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gadam vienas akumulatora kilovatstundas cena būs zemāka nekā 90 eiro. Tas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ir ļāvis autoražotājiem samazināt elektrisko transportlīdzekļu cenas.

Turklāt, ja iepriekšējos gados daudz tika domāts par akumulatora energoietilpības palielināšanu, tad tagad tiek risināta problēma, kā pagarināt to darbības ilgumu. Piemēram, cik efektīva varētu būt atsevišķu šūnu nomaiņa, lai iespējami ilgāk nevajadzētu mainīt visu akumulatoru.

Latvijā līdz 2025. gadam sola 1000 uzlādes punktus

Ja pirmās paaudzes elektroauto gandrīz obligāti vajadzēja lādēt visu nakti, tad tagad ir pieejama vidēji ātra, ātra vai paātrināta uzlāde. Moderni viedie lādētāji maiņstrāvas uzlādes stacijā akumulatoru līdz 80% spēj uzlādēt 30 minūtēs. Ātrā uzlāde pieejama arī publiskajos uzlādes tīklos. Savukārt Stokholmā, netālu no Ārlandas lidostas, pat ir izveidots divus kilometrus garš ceļa posms, kurā ir iebūvēta automātiska elektroauto uzlāde.

Plānots, ka Eiropā tuvākajos gados uzlādes punktu skaits varētu palielināties par 945 tūkstošiem. Latvijā publiskais tīkls pagaidām ir salīdzinoši neliels – 80 ātrās uzlādes stacijas ar maksimālo uzlādes jaudu 50 kW, kā arī daži desmiti maiņstrāvas vidēji ātrās uzlādes iekārtu, kas izvietotas pie kafejnīcām, servisiem, biroju ēkām vai tirdzniecības centriem (piem., "Akropole", IKEA, "Jaunā Teika" u.c.).

Vidēji ātrās uzlādes iekārtu jauda ir 7-22 kW, kas parasti ļauj elektroauto uzlādēt 3-4 stundās atkarībā no pieejamās uzlādes jaudas un elektroauto akumulatora ietilpības. Uzlādes risinājumam izmanto stacionāro uzlādes staciju "Wallbox". To visbiežāk piestiprina pie ēkas vai garāžas sienas vai pagalmā uz stabiņa. Iegādājoties elektrisko transportlīdzekli ar lielu akumulatora ietilpību, būtu lietderīga šādas uzlādes stacijas ierīkošana savā privātmājā, lai nepieciešamības gadījumā nakts stundās spētu pilnībā uzlādēt automašīnu.

Interesanti, ka vairākos gan Latvijā, gan arī citviet veiktos pētījumos secināts, ka elektroauto vismaz 50% gadījumu tiek lādēti mājās. Protams, to ir ļoti viegli izdarīt privātmāju īpašniekiem, taču, kā atzīst Parškovs, ja daudzdzīvokļu mājai ir apakšzemes stāvvietas, tad bieži vien ar pārvaldnieku izdodas vienoties par kontaktligzdas ierīkošanu. Tāpat kontaktligzdas pēc klientu iniciatīvas mēdz ierīkot arī stāvvietu pārvaldnieki.

"Līdz nākamā gada beigām CSDD plāno pabeigt uzlādes staciju tīkla izveidi uzstādot vēl 69 ātrās uzlādes stacijas, tādējādi nodrošinot vienmērīgu ātrās uzlādes staciju tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā. Kopš pagājušā gada beigām arī AS "Latvenergo" ir sākusi piedāvāt elektromobiļu uzlādes pakalpojumu "Elektrum" tīklā un nākotnē plāno būtiski palielināt uzlādes punktu skaitu, paredzot, ka Latvijā līdz 2025. gadam būs vismaz 1000 publisko uzlādes punktu," stāsta Pauls Beinarovičs, CSDD informācijas tehnoloģiju departamenta Elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas vadītājs.

Elektroauto klāsts pieaug eksponenciāli

No vienas puses, interesi par elektrisko transportu veicina Eiropas valstu apņemšanās līdz 2040. vai 2050. gadam padarīt transportu klimatneitrālu, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu jaunām automašīnām līdz pilnīgai nullei, un vairāku valstu īstenotie atbalsta pasākumi (subsīdijas) to iegādei. No otras puses – ražotāji pievērš būtisku uzmanību elektromobiļu un hibrīdauto attīstībai, jau patlaban Eiropā ir pieejami vairāki simti dažādu modeļu, turklāt tehnoloģiski tie ir ļoti progresīvi.

Piemēram, "Renault" plāno, ka līdz 2022. gadam tā produktu līnijā būs astoņi pilnībā elektriski modeļi, 12 hibrīdauto un uzlādējami (plug-in) hibrīdauto, tādēļ pircējiem ir aizvien lielākas iespējas izvēlēties sev tīkamas klases mašīnu. Līdz šim "Renault" Eiropā ir pārdevis vairāk nekā 300 000 elektriskās automašīnas, turklāt šā gada pirmajā pusē "Renault Zoe" tirdzniecības apjomi ir palielinājušies par 50%.

"Šobrīd jau ir acīmredzami, ka patērētāji Eiropā ir pieņēmuši elektriskās automašīnas kā izdevīgu nākotnes pārvietošanās līdzekli. To apliecina fakts, ka elektromobiļu segments pēdējā pusgada laikā ir piedzīvojis daudz mazāku pārdošanas apjomu kritumu nekā parasto automašīnu tirdzniecība. Domāju, ka tuvākajos gados šī tendence kļūs izteiktāka Latvijā," uzsver "Norde" tirdzniecības salona vadītājs.