Kamēr šodien 20 procentu autovadītāju Latvijā izmanto videoreģistratorus, tikmēr Igaunijā 22 procenti, bet Lietuvā visvairāk – 23 procenti. Tomēr skaitļi būtiski atšķiras attiecībā uz ieguvumiem no reģistratoriem – 87 procenti lietuviešu atbildēja, ka videoreģistratori ir noderīgi, tikmēr Latvijā tie ir 54%, bet Igaunijā tikai 44%.
Latvijā videoreģistrators arvien biežāk vieš skaidrību par patiesajiem negadījuma apstākļiem un palīdz atrisināt strīdus par ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem, atklājot gājēju, velosipēdistu vai autovadītāju izturēšanos uz ceļa, atklāj "If" atlīdzību nodaļas vadītāja Līga Bērziņa.
Pastāv situācijas, kad ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki nepiekrīt lēmumiem, ar kuriem noteiktas vainīgās personas vai fiksēti negadījuma apstākļi. Šādos gadījumos videoreģistrators ir ļoti noderīgs, lai risinātu problēmu. Piemēram, tas īpaši attiecas uz situācijām, kad tiek mainītas braukšanas joslas vai veikta pārkārtošanās starp braukšanas joslām, stāsta Bērziņa.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, Latvijā videoreģistratorus izmanto 24 procenti vīriešu un 15 procentu sieviešu. Savukārt tikai ceturtdaļa vīriešu neplāno uzstādīt videoreģistratoru savā automašīnā. Visvairāk reģistratoru izmantošanu ir iecienījuši autovadītāji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, savukārt autovadītāji vecuma grupā 25 līdz 34 gadi (70 procenti) atzinuši, ka tas ir noderējis. Aptauju "If" veica sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Inspired UM", tajā piedalījās 1000 respondentu.
Pēc Bērziņas teiktā, videoreģistratoru materiāli kā zādzības, tā arī negodīgas vai vienkārši noziedzīgas rīcības gadījumā var kļūt par pierādījumu. "Ir novērota situācija, kad sastrēguma laikā priekšā braucošais transportlīdzeklis pēkšņi sāk braukt atpakaļgaitā un saduras ar aiz muguras stāvošu automašīnu. Negodīgs autovadītājs var apgalvot, ka viņš nav braucis atpakaļgaitā, un apsūdzēt otra transportlīdzekļa vadītāju par drošas distances neievērošanu. Šādos gadījumos videoreģistratora materiāls var parādīt, kā tas bija patiesībā," stāsta Bērziņa.
Bērziņa atklāj, ka "If" vēsturē ir bijuši gadījumi, kad videoreģistratora materiāls ļāvis atklāt faktu, kam no pirmā acu uzmetiena šķita grūti noticēt. "Kāds agresīvs autovadītājs bija uzskatījis, ka priekšā braucošā automašīna viņam bija ceļā patraucējusi, apdzina to un "audzināšanas nolūkos", priekšā piebraucot, strauji nobremzēja, kā rezultātā notika sadursme. Bez videoreģistratora šādu situāciju būtu daudz sarežģītāk atklāt un noskaidrot vainīgo pusi. Jo iesaistīto autovadītāju liecības, kā saprotams, bija krasi atšķirīgas un pretrunīgas."
Bērziņa norāda, ka videoreģistratori var izrādīties arī noderīgi satiksmes negadījumā ārzemēs, kad sākotnēji par notikušā negadījuma apstākļiem ir iesaistīto personu vienprātība un policija netiek izsaukta, bet vēlāk abu pušu apstākļu liecības mainās un ir grūti pierādīt nevainīgumu.
Tomēr, dodoties ceļojumā uz ārzemēm, jāņem vērā, ka ne visās valstīs videoreģistratori tiek pieļauti personas datu aizsardzības dēļ. Tāpēc pirms došanās uz citām valstīm ir vērts painteresēties, vai visur būs iespējams izmantot videoreģistratoru un kādi ierobežojumi var būt konkrētajā vietā, rekomendē Bērziņa.
Vācijas autoklubs ADAC iesaka nelietot automašīnu videoreģistratorus tādās valstīs kā Beļģija, Luksemburga, Portugāle, Šveice, Zviedrija, Vācija un tikai ar speciālu atļauju to var izmantot Austrijā.
Savukārt Latvijā ir atļauta videoreģistratoru lietošana, taču ar tiem uzfilmētais materiāls, ja tas satur citu personu datus, bez ierobežojumiem izmantojams vienīgi personiskajām un mājsaimniecības vajadzībām, bet publiska dalīšanās ar šādiem video, piemēram, sociālajos tīklos, būtu pārkāpums.
Gadījumos, kad ar videoreģistratoru uzfilmētā materiāla saturs var palīdzēt aizsargāt personas tiesības, piemēram, ceļu satiksmes vai cita negadījuma faktisko apstākļu noskaidrošanā, ir pieļaujama videomateriāla nodošana trešajām personām, kas savu likumisko pienākumu ietvaros izskata attiecīgo negadījumu, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu vai apdrošinātāju pārstāvjiem.