Satiksmes ātruma ierobežošana apdzīvotās vietās līdz 30 kilometriem stundā (km/h) nav efektīvākais risinājums, lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, šodienas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas sēdē savā uzrunā sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas eksperts Ziedonis Lazda.
Viņš norādīja, ka ātruma ierobežošana apdzīvotās vietās nevar tikt uzskatīta kā glābiņš, lai pasargātu gājējus no autovadītājiem, jo ceļu satiksmes drošību ietekme vairāki faktori.
"Ir svarīgi izveidot infrastruktūru, kura būtu droša gājējiem, un zīmju izvietošana par ātruma ierobežošanu nelīdz, jo bieži vien autovadītājs pārkāpj ātrumu, ir jāsašaurina ceļi, jāizceļ krustojumi", norādīja Lazda.
Toties Satiksmes ministrijas Departamenta direktora vietniece Annija Novikova uzskata, ka, samazinot ātruma ierobežojumu apdzīvotās vietās līdz 30 km/h, būtiski uzlabotos ne tikai ceļu satiksmes drošība, bet arī gaisa kvalitāte.
Arī "Rīgas apkaimju alianses" valdes priekšsēdētājs Māris Jansons sacīja, ka, samazinot ātruma ierobežojumus apdzīvotās vietās līdz 30 km/h, būtiski samazinās trokšņu līmenis, bet uzsvēra, ka ceļu satiksmes zīmju uzstādīšana bieži ir neefektīva un valstij jāpievērš lielāka uzmanība sociālajām reklāmām, lai pilsonim rodas atbildības sajūta par saviem nodarījumiem.
"Ar 30 km/h ātruma ierobežošanu apdzīvotās vietās nav jāvilcinās, jo domāšanas veida maiņa var prasīt vairākus gadus", norādīja Jansons.
Kārtības policijas priekšnieks Normunds Krapsis teica, ka nevajadzētu pievērst uzmanību tikai apdzīvoto teritoriju drošības uzlabošanai, jo lielākais bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos ir tieši ārpus apdzīvotām vietām.
Savukārt profesors Ivars Austers norādīja, ka, lai samazinātu bojāgājušo skaitu ceļu satiksmes negadījumos, ir jāsamazina sacensību gars.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
