"Dīzeļdzinēja kvēpu filtra izgriešana nav pieļaujama un ikgadējās tehniskā apskatē transportlīdzekļiem to kontrolē. Labā ziņa ir tā, ka tehniskajā apskatē var kontrolēt, vai šis cieto daļiņu filtrs ir uzstādīts vai ir izgriezts ārā. Ja tas ir izgriezts, tad tas tiek vērtēts kā defekts un tehniskās apskates uzlīmi auto īpašnieks nesaņems," komentē Jānis Liepiņš, CSDD transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks.
"Tāpat tehniskajā apskatē tiek vērtētas motora atgāzes. Ja ir stipra dūmošana un to apstiprina arī mēraparāts, tad arī būs negatīvs vērtējums. Savukārt jaunākiem automobiļiem tehniskajā apskatē tiek pārbaudīti arī diagnostikas dati, pieslēdzoties automobiļa borta elektroniskajai sistēmai. Ja šī sistēma parāda, ka automobilim ir problēmas ar atgāzēm, arī tad automobilim tehniskajā apskatē pozitīva vērtējuma nebūs," norāda Liepiņš.
"Tomēr sliktā ziņā ir tā, ka, līdzīgi kā informāciju tehnoloģijās, izstrādājot kaut ko jaunu, vienmēr uzrodas hakeri, kuri jauno sistēmu pamanās apiet. Līdzīgi ir arī autobūvē – tā saucamie zelta roku meistari ir atraduši veidu, kā nenoņemot pašu cieto daļiņu filtru, var to "atprogrammēt". Proti, pats kvēpu filtrs joprojām ir vietā, bet tā darbība ir apturēta. Un, pievienojoties tehniskajā apskatē automobilim pie pašdiagnostikas sistēmas, to nav iespējams konstatēt," skaidro CSDD pārstāvis.
"Un šī problēma nav tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un citviet pasaulē, kur tiek veikti atgāzu mērījumi. Pēdējo kādu pusotru gadu Eiropā gan automobiļu, gan to komponenšu, gan arī mēriekārtu ražotāji intensīvi kopā mēģina izstrādāt un ieviest iekārtu, ar kuras palīdzību varētu gan tehniskās apskates laikā, gan arī uz ceļa pārliecināties, vai ar cieto daļiņu filtru ir veiktas kādas neatļautas manipulācijas," informē Liepiņš.
"Šeit ir vietā saruna, kādu automobili pirkt. Vai braukšanai pilsētā pirkt automobili ar dīzeļdzinēju? Nē, tādā gadījumā nepērciet dīzeļauto, jums būs problēmas! Ja ikdienas maršrutos nebūs ārpuspilsētas posmi, kvēpu filtrs nespēs reģenerēties un ātri vien aizsērēs. Dīzeļauto jābūt kā vilcienam – liela krava un gari braukšanas posmi," norāda autoinženieris Uldis Rolis.
Daudzi autobraucēji ir kaut vai dzirdējuši, ka dīzeļdzinēja kvēpu jeb cieto daļiņu filtrs ir dārga detaļa. Bet cik tad īsti tā maksā? Piemēram, 2006. gada "VW Golf" ar dīzeļmotoru neoriģinālais (ķīniešu) filtrs maksā 550 eiro, bet oriģinālais – 2200 eiro. Savukārt 2012. gada "Mercedes-Benz GLK" dīzeļa versijai pieejams tikai oriģinālais filtrs, kas maksā 2300 eiro. Latvijā iecienītam "biznesa auto" – 2010. gada "Audi" ar trīslitru dīzeļdzinēju – neoriģinālais kvēpu filtrs maksās 500 eiro, bet oriģinālais 2500 eiro.
Kādēļ tik milzīga starpība cenā? Cieto daļiņu filtrs satur dārgmetālus – jo to mazāk, jo galaprodukts būs lētāks. Bet arī kalpos tāds īsāku laika periodu nekā oriģinālais, jo nedarbojas tik efektīvi. "Ir dzirdēts, ka, uzstādot neoriģinālo filtru, tas pat veselu gadu nenokalpo," norāda Liepiņš.
"Mūsu pieredzē automašīnas, kurām ir problēmas ar kvēpu filtru, ir nobraukušas jau vairāk nekā 200 tūkstošus kilometru. Kaut gan arvien jaunākām automašīnām problēmas sāk rasties agrāk – ir bijuši gadījumi spēkratiem ar 70, 100 vai 150 tūkstošu kilometru nobraukumu. Tāpat tā var būt problēmu virkne – motors sāk pastiprināti patērēt eļļu, kā rezultātā tiek bojāts turbokompresors un arī kvēpu filtrs," skaidro inženieris Rolis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
