Par elektroauto piemērotību ģimenei, ziemai un braukšanai uz laukiem  (96)

Visbiežāk dzirdētos mītus komentē Ansis Bogustovs, elektroauto entuziasts un īpašnieks, četru bērnu tēvs ar elektroauto pirmo reizi brauca pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad strādāja Briselē.

Vai tas ir dārgi?

Arī pirmie telefoni kādreiz bija dārgi. Jebkas, kas ir jauns un inovatīvs, sākotnēji izmaksā vairāk, savukārt pēc tam līdz ar plašāku lietošanu un, pilnveidojoties tehnoloģijām, izmaksas sarūk.

Bogustovs iesaka sākt ar sava ikdienas transporta patēriņa aprēķināšanu. Viņš sarēķināja reālās izmaksas un vajadzības – cik bieži, kādus attālumus veic, kad brauc visa ģimene, kad divatā ar sievu vai pa vienam. Savu elektroauto sākotnēji nopirka kā otro auto, bet laika gaitā tas kļuva par vienīgo.

Vai tas ir ģimenei piemēroti?

Mēs dzīvojam Rīgā, esam pilsētnieki. Galvenais neieciklēties uz aplamu pieņēmumu – ar elektroauto taču neaizbraukšu līdz Briselei. Nav arī jābrauc! Cik bieži galu galā brauksiet līdz Briselei? Es neapceļoju pasauli ar elektroautomobili. Ja nepieciešams braukt tālākus gabalus, īrējam koplietošanas auto. Ar mūsu elektroauto nav nekādu problēmu nedz ģimenei ar visiem bērniem aizbraukt pie vecmāmiņas, nedz pašiem aizbraukt, piemēram, uz Daugavpili.

Vai ziema ir elektroauto lielākā problēma?

Jaunajos elektroauto tas ir atrisināts un apsilde nepatērē lielu daļu no akumulatora rezerves, turklāt tā ir pārspīlēta problēma. Kā es to risināju? Sildīju tikai savu sēdekli, nevis visu salonu. Ir virkne knifu, kurus apgūsti, lietojot elektroautomobili, piemēram, kā nobraucienos uz Siguldas šosejas ripināt, nevis gāzēt, lai taupītu bateriju.

Vai dzīvoklis un elektroauto ir savienojams?

Sākotnēji uzlāde varētu šķist apgrūtinošāka, taču tas nerada nekādas grūtības, jo uzlādēt auto varu, piemēram, kamēr strādāju. Turklāt, elektroauto noteikti nav jālādē katru dienu. Ja dienā nobrauc, piemēram, 50 kilometrus – uz darbu un no darba, tad pietiek ar vienu uzlādi nedēļā.

Ikdienas plānošanu un uzlādes tīklu pārzināšanu izdodas ātri apgūt. Protams, mums ar sievu vakarā ir tradicionālais jautājums – cik palika? Ar to domājam, cik kilometrus ar esošo bateriju var nobraukt un jārēķinās, ka nav forši otram atstāt neuzlādētu auto.

Par elektroauto tehniskajām īpašībām un elektroauto izmantošanas paradumiem atbild Matīss Zemītis, "Volkswagen" un "Audi" e-mobilitātes eksperts.

Cik kilometrus var nobraukt ar elektroauto?

Maksimālo iespējamo nobraukumu pēdējo gadu laikā ražotāji ir divkāršojuši – ja pirmās paaudzes auto varēja nobraukt 100-140 kilometrus, tad patlaban tie jau līdz pat 400 kilometriem ar pilnu uzlādi. Katrā ziņā ar elektroauto var ērti ceļot Latvijā un Baltijā, jo infrastruktūra ir sakārtota, un jau ir labs uzlādes tīkls.

Cik ilgi kalpo elektroauto baterija?

Eiropas Savienībā elektroauto akumulatora garantija ir vismaz astoņi gadi vai 160 000 kilometri. Pēc garantijas akumulatoram ir jābūt vismaz 70% veselām šūnām. Tas nozīmē, ka, piemēram, ar jaunu akumulatoru un pilnu uzlādi varēja nobraukt 240 kilometrus, tad pēc garantijas laika beigām joprojām iespējams nobraukt 200 kilometrus.

Akumulatora stāvokli ietekmē ekspluatācija. Auto nav ieteicams lādēt tikai ātrās uzlādes tīklos, jo ātra uzlāde auto ir liels "stress". Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas degradē elektroautomobili. Pareizākā auto uzlāde ir, veicot to privātmājā, darbavietā vai citur, bet no lēnās uzlādes punkta. Akumulatoru bojā arī lādēšana līdz maksimumam – 100%, jo pilnībā uzlādēta akumulatora sieniņas ir ļoti cieši viena pie otras un tiek degradētas.

Kas šobrīd visbiežāk izvēlas elektroauto?

Elektroauto pircēji ir jauna pircēju grupa. Tie lielākoties ir cilvēki, kas apzināti mēģina ietaupīt enerģiju – piemēram, ieviesuši saules baterijas, piekopj dabai draudzīgu dzīvesveidu, ir tehnoloģiju un inovāciju kaislīgi atbalstītāji. Lielākoties tie ir gados jauni cilvēki. Tie ir cilvēki, kas ir sarēķinājuši elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto izmaksas un redz ieguvumu. Latvijā elektroauto lietotāji ir arī uzņēmumi un pašvaldības, kuras auto iegādājās pirms gadiem subsidētās programmas ietvaros.

Par elektroauto izmaksām un finansiālajiem ieguvumiem stāsta Pēteris Plaudis, "Citadeles līzings un faktorings" valdes priekšsēdētājs.

Izvērtē ilgtermiņa ieguvumus!

Automašīnas ir pirkums, kas jāveic pārdomāti, rēķinoties ne tikai ar transportlīdzekļa pirkšanas izmaksām, bet arī tā uzturēšanu. Draudzīga pārvietošanās pieprasa zināmus finanšu ieguldījumus, taču, lai arī auto iegādāties ir dārgāk, kopējas elektroauto uzturēšanas izmaksas ir mazākas. Arī "Citadele" ir iegādājusies elektroauto un ar to ikdienā brauc bankas drošības dienests. Redzam, ka izmaksu ziņā elektroauto sastāda tikai trešdaļu no analogas iekšdedzes dzinēja automašīnas patēriņa, un auto apkope arī ir uz pusi lētāka.

Biežākais šķērslis auto iegādei – pirmā iemaksa

Emocionāli iedzīvotāji ir gatavi elektroauto ienākšanai viņu ikdienā, tieši finansējums ir būtiskākais šķērslis, kāpēc šis lēmums tiek atlikts. Ja Lietuvā un Igaunijā šo risina ar valsts atbalstu jeb subsīdijām, tad Latvijā faktiski banku piedāvātie finanšu instrumenti ir vienīgais veids, kā samazināt sākotnējās izmaksas elektroauto iegādē.

Tāpēc elektroauto izplatība notiek lielākoties caur uzņēmumu autoparkiem. To arī redzam pēc līzinga pieprasījumiem "Citadelē" – lielākā interese par elektroauto iegādi ir uzņēmējiem. Viņi novērtē, ka ar operatīvo līzingu un bez pirmās iemaksas ir iespējams samazināt sākotnējās izmaksas elektroauto iegādē. Savukārt mājsaimniecībām elektroauto visbiežāk ir kā otrs auto ģimenē.

Papildu bonusi, iegādājoties elektroauto

Lielākie ietaupījumi, pārvietojoties ar elektroautomobili, saistās ar degvielas un servisa izmaksām.

Tāpat elektroauto īpašniekiem Latvijā ir pieejami vairāki citi labumi, piemēram, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, Rīgā bez maksas var novietot transportlīdzekli "Rīgas satiksmes" stāvvietās, kā arī ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām.