Pie šī projekta tiek strādāts vēl no 2013. gada un "Virgin Hyperloop" nav vienīgais, kas strādā šāda transporta izstrādes jomā. Tomēr neviens pagaidām nebija veicis izmēģinājumus ar reāliem pasažieriem, lai arī pazemes kapsulām līdz šim veikti vairāk nekā 400 testi, kuros pagaidām izdevies sasniegt 450 km/h ātrumu.
Par pirmajiem izmēģinājuma trusīšiem piekrita kļūt "Virgin Hyperloop" līdzdibinātājs un tehnoloģiskais vadītājs Džošs Gīgels un klientu menedžere Sāra Lučiana. Testa brauciens notika svētdien, 8. novembrī, netālu no Lasvegasas. Kā pēc brauciena atzina Lučiana, brauciens ar kapsulu esot bijis līgans un neatgādina nobraucienu pa amerikāņu kalniņiem.
Tehniski jau esošais kapsulas prototips ļautu paātrināties līdz lielākam ātrumam, tomēr testa tunelis nav tik garš, lai attīstītu vēl lielāku ātrumu.
"Hyperloop" darbojas pēc tāda paša principa kā ātrgaitas vilcieni, tomēr traucas nevis pa sauszemi, bet gan pazemes tuneļos. Šāds risinājums ļautu, piemēram, Londonā savienot Hītrovas un Getvikas lidostu, kuras atrodas 72 kilometru attālumā viena no otras, un ar "Hyperloop" šo posmu būtu iespējams paveikt četrās minūtēs. Tāpat šāds projekts ir piedāvāts arābiem, savienojot Dubaiju ar Abū Dabī: šis 150 km attālums ar automašīnu ir pieveicams pusotra stundā, tomēr ar pazemes kapsulu – 12 minūtēs.
Ar "Hyperloop" nosaukumu un idejas konceptu 2013. gadā nāca klajā ASV miljardieris Īlons Masks. Viņš gan pašlaik nav iesaistīts "Virgin Hyperloop" projektā. Masks izveidojis savu kompāniju "Boring Company", cerot uzbūvēt vakuuma trasi no Ņujorkas līdz Vašingtonai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
