Uzņēmumiem ir pieejams 'zaļais' finansējums pārejai uz videi saudzīgāku transportu  (3)

"Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi," stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Ar saspiesto gāzi auto ekspluatācija ir aptuveni par 30% lētāka, salīdzinot ar benzīnu, dīzeļdegvielu, savukārt zemākas izmaksas ļauj iedzīvotājiem saņemt pakalpojumus par lētāku vai iepriekšējo cenu, tā atzīst vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri sākuši izmanto šādas mašīnas.

Jēkabpilī autobusu flotes atjaunošana ar septiņām CNG mašīnām ir ļāvusi saglabāt līdzšinējo braukšanas pamattarifu – 0,50 eiro – un atlaides, piemēram, bezmaksas braucienus skolēniem, stāsta SIA "Jēkabpils autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis.

Finanšu ieguvumi uzņēmumam ir izrādījušies pietiekami nozīmīgi, piemēram, gada laikā degvielas iegāde vienam autobusam izmaksā par aptuveni 16 000 eiro mazāk, tādēļ nākamgad ar ES struktūrfondu atbalstu plānots iegādāties vēl trīs jaunus autobusus.

Šķerbickis atzīst, ka ar saspiesto gāzi darbināmu autobusu cena ir augstāka, taču uzņēmuma aprēķini liecina, ka cenu starpība amortizējas aptuveni divu gadu laikā. Jauniegādātos autobusus plānots izmantot apmēram desmit līdz piecpadsmit gadus, tādēļ to iegāde pilnā mērā atmaksājas.

Patlaban Satiksmes ministrija ir piešķīrusi finansējumu CNG autobusu iegādei arī Daugavpilī.

Jēkabpils ir arī viena no dažām Latvijas pilsētām, kurā jau patlaban darbojas saspiestās gāzes uzpildes stacija. Gan Ščerbickis, gan arī atkritumu savākšanas kompānijas "Eco Baltija grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norāda uz neatliekamo nepieciešamību attīstīt publisko gāzes uzpildes staciju tīklu.

Šobrīd Latvijā darbojas tikai trīs publiskas CNG uzpildes stacijas, kuras uztur "Virši – A", pārējās atrodas uzņēmumu teritorijās un citiem nav pieejamas. Līdz gada beigām CNG staciju plānots atvērt arī Rēzeknē, taču Satiksmes ministrijas pētījumā par alternatīvo degvielu attīstību secināts, ka līdz 2035. gadam būtu nepieciešams izveidot 60 šādu uzpildes staciju tīklu.

Tā uzņēmumam "Eco Baltija vide", kas salīdzinoši nesen Rīgā ir sācis ekspluatēt piecas jaunas atkritumu savākšanas mašīnas, nākas ļoti rūpīgi plānot maršrutus, jo CNG vilcējiem nav alternatīvu degvielas tvertņu un ir jābūt pārliecībai, ka auto spēs atgriezties bāzē.

Simanovičs uzsver, ka CNG vilcēju priekšrocības ir ne tikai mazāki izdevumi par degvielu un mazāks kaitīgo izmešu līmenis, atkritumu izvešanas biznesā svarīgs ir arī auto radītais troksnis. Ar CNG darbināmām mašīnām gaita ir aptuveni par 20 – 25% klusāka, nekā spēkratiem, kas izmanto cita veida degvielu. "Klusa, dūc kā bitīte," tā "Eco Baltija grupa" valdes priekšsēdētājs.

Troksnis ir ļoti būtisks faktors gan šoferiem, kas pavada garas stundas pie stūres, gan arī pilsētas iedzīvotājiem, kuri bieži mēdz sūdzēties par atkritumu vedēju radīto troksni, viņuprāt, nepiemērotā laikā. Tāpat Simanovičs aicina arī novērtēt to, ka CNG mašīnas nodrošina šoferiem daudz komfortablāku darba vidi, piemēram, salonā nav jūtama raksturīgā dīzeļdegvielas smaka.

Uzņēmuma aprēķini liecina, ka piecas jaunās CNG mašīnas gadā radīs par 95 tonnām mazāk kaitīgo izmešu. Tas ir tikpat, cik gada laikā absorbē 50 hektāru liels mežs vai arī rada 16 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš.

Latvijā vislielākā CNG mašīnu flote – 72 auto – šobrīd ir gāzes apgādes sistēmas operatoram AS "Gaso", kas tās kopš 2009. gada izmanto ikdienas darbu nodrošināšanai. Uzņēmums savām vajadzībām uztur vienu saspiestās gāzes uzpildes staciju ar salīdzinoši lielu jaudu, tās dienā var nodrošina ar degvielu vai nu 200 vieglās automašīnas, vai arī 45 mazos busiņus. Vēl šogad ir plānots ierīkot jaunas, mazākas jaudas stacijas Ogres, Jūrmalas un Liepājas iecirkņos, kas ir piemērotas tieši mazāku autoparku uzpildei, informē AS "Gaso" valdes loceklis Aleksandrs Koposovs.

Vienlaikus "Gaso" ir apņēmības pilns veicināt arī publisku uzpildes staciju tīkla attīstību, cita starpā savā bāzē Vagonu ielā uzstādot visiem pieejamu CNG uzpildes iekārtu.

Izrādās, izmantojot saspiesto gāzi, pie gada nobraukuma 30 000 km ar "Skoda – Octavia" var ietaupīt aptuveni 420 eiro, salīdzinot ar dīzeļdegvielu, un 800 eiro, salīdzinot ar benzīnu. Tiesa, CNG auto cena ir 100 – 1000 eiro dārgāka, taču aptuveni gada laikā šie ieguldījumi atmaksājas, stāsta Koposovs.

Kā ziņots, AS "Latvijas Gāze" (LG) diskusijā "Gāze un transports. Mīti. Realitāte. Ieguvumi", tika secināts, ka dabasgāzei un biometānam ilgtermiņā būs nozīmīga loma kravu un pasažieru transportā, kā arī pārvadājumos pilsētās, taču alternatīvās degvielas lietošanas veicināšanai ir nepieciešama gan infrastruktūra, gan fiskālais un finanšu atbalsts, gan Eiropas Savienību politiku pārskatīšana.

Paneļdiskusijā "Gāze un transports. Mīti. Realitāte. Ieguvumi." piedalījās Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, Ekonomikas ministrijas enerģijas un infrastruktūras tirgus departamenta direktors Edijs Šaicāns, LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un attālināti Vācijas gāzes uzņēmumu asociācijas "Zukunft Erdgas" izpilddirektors Tims Kēlers.