Decembrī jauno auto tirgus saglabājis stabilu kritumu. Vieglo automobiļu (pasažieru un mazo komercauto) realizācijas kritums bija 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums sastādīja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%, liecina Auto asociācijas apkopotā statistika.
Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports. Tas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus, kā darboties, ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā, un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.
Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5%, salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments, kas stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektriskie auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektromobiļi (no tiem 10 "VW e-Crafter" kravas furgoni), kas kopā sastāda 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto.
Turklāt decembrī importēti arī 38 lietoti elektro auto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto. Mainījusies arī darījumu struktūra. Būtiski samazinājies lielo korporatīvo darījumu skaits, decembrī tas sastādīja vien 17% no visiem darījumiem. Savukārt privātpersonu darījumu īpatsvars saglabājas salīdzinoši augstā līmenī un sastāda 35% no visiem darījumiem.
Pārsteigumu decembrī sagādājis smagā komerctransporta un autobusu segments. Smagā komerctransporta segments piedzīvojis 88%, bet autobusu – 120% pieaugumu. Abos gadījumos tas saistīts ar vairākiem lieliem korporatīvajiem darījumiem. Neskatoties uz sekmīgo decembri, gada griezumā abi segmenti ir piedzīvojuši būtisku kritumu. Attiecīgi 34% un 36% pret 2019. gadu.
Decembrī reeksports samazinājies līdz 3% no kopējā pārdoto automašīnu skaita, kas pirms pandēmijas vidēji sastādīja 10% no kopējā skaita. Tas tiešā veidā ir saistīts ar tirgus kritumu visā Eiropā.
Pērn realizēts par 25% mazāk automobiļu
Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk nekā 2019. gadā (20 939). Taču, neskatoties uz būtisko kritumu, sekmes dažādām auto markām ir krasi atšķirīgas. Divām no tām pat ir izdevies uzrādīt pieaugumu. "Škoda" un "Peugeot" ir piedzīvojuši attiecīgi 8% un 5% tirgus pieaugumu pret 2019. gadu. Tiesa, "Peugeot" ir absolūts līderis reeksportā, eksportējot 1465 no pārdotajiem auto, kas ir 45% no kopējā auto eksporta.
Savukārt lielākie zaudētāji ir "Nissan" un "Volkswagen" (VW), kuru kritums sastāda attiecīgi 41% un 40%. Trešo lielāko kritumu ir piedzīvojusi "Toyota" – 27%. Tām seko "Hyundai" ar -22%, BMW -15%, "Citroen" un "Renault" -11%, un desmitnieku noslēdz "Kia" ar -8%.
Atšķirīgie marku pārdošanas rezultāti ir saistīti ar vairākiem faktoriem. Lielā mērā to ietekmēja tas, cik ļoti pandēmijas pirmais vilnis skāra konkrēto ražotāju. Vairāki no tiem bija spiesti uz laiku apturēt ražotnes pilnībā. Turklāt pēc pavasarī piedzīvotā tirgus krituma 55% arī vairāku tirgotāju stratēģija attiecībā uz nākotnes krājumu veidošanu bija piesardzīga, kā rezultātā gada nogalē pieejamo automašīnu skaits izrādījās nepietiekams.
"Toyota" gāž no troņa "Volkswagen"
2020. gads ir zīmīgs ar to, ka "Toyota" ir izdevies gāzt no līdera troņa VW, kas līdz šim bija populārākā izvēle jauno auto tirgū. Ar 2380 pārdotajiem auto un 15,2% tirgus daļu tā ir apsteigusi VW, kas saglabā otro vietu ar 2134 auto un 13,6% tirgus daļu. TOP-3 noslēdz "Škoda" ar 1938 auto un 12,4% tirgus. Tālāk seko "Peugeot" (1465 / 9,4%), "Renault" (783 / 50%), "Kia" (674 / 4,3%), "Citreon" (658 / 4,2%), "Nissan" (598 / 3,8%), "Hyundai" (557 / 3,6%) un desmitnieku noslēdz BMW (432 /2,8%).
Arī populārāko modeļu topā "Toyota" ieņem līdera pozīcijas, turklāt ar uzreiz diviem modeļiem – visvairāk pārdotais modelis 2020. gadā bija "Toyota RAV4" (728), tam seko "Corolla" (699) un TOP-3 noslēdz "Škoda Octavia" (613). Tālāk seko "VW Tiguan" (425), "Škoda Kodiaq" (392), "VW Golf" (353), "Peugeot 308" (343), "VW Passat" (329), "Kia Sportage" (321) un TOP-10 noslēdz "Nissan Qashqai" (278).
Izrāvienu piedzīvojis elektromobiļu tirgus
2020. gadā izrāvienu piedzīvojis elektromobiļu tirgus. Lai arī absolūtos skaitļos tas joprojām ir niecīgs, taču 278% pieaugums liecina par ar vien pieaugošo elektro auto popularitāti. Kopumā pārdoti 323 jauni elektromobiļi pretstatā 90 vienībām 2019. gadā. Pateicoties koplietošanas auto pakaplojuma sniedzējiem, absolūtais līderis ir "Renault" ar 108 auto, tam seko VW ar 63 auto, un TOP-3 noslēdz "Nissan" ar 33 auto. Tālāk seko "Hyundai (29), "Porsche" (16), "Audi" (14), BMW (13), "Mazda" (12), "Peugeot" (11), "Jaguar" (8) un "Tesla" (6).
Turklāt 2020. gadā importēti arī 245 lietoti elektro auto, kas ir 58% pieaugums pret 2019. gadu (143).
Elektro auto būtiski ietekmējis arī vidējo izmešu rādītājus jaunajiem auto. CO2 vidējais rādītājs pārdotajiem jaunajiem auto nokrities līdz 129 g/km no 136 g/km 2019. gadā. Interesantas tendences ir degvielas tipu izvēles privātpersonu segmentā. 73,6% izvēlas auto ar benzīna dzinēju un tikai 23,7% izvēlas auto ar dīzeļa dzinējiem. 1,4% izvēlas auto aprīkot ar naftas gāzi, 1% elektro auto, 0,3% ar "plug-in" hibrīddzinēju un 0,1% ar dabas gāzi.
Vairums importēto lietoto auto ir vecāki par 10 gadiem
Pilnīgi pretēja aina ir lietoto auto tirgū. 85% no importētajiem auto ir aprīkoti ar dīzeļdzinēju. Turklāt 58% no visiem importētajiem lietotajiem auto ir vecāki par 10 gadiem, kas turpina palielināt autoparka novecošanos, kā rezultātā vidējais autoparka vecums ir pieaudzis līdz 14,9 gadiem. 2019. gadā tas bija 14,3 gadi.
"Lietotie auto sastāda 74% no kopējā auto importa Latvijā, kuri jau 10 gadus pēc kārtas turpina pasliktināt Latvijas auto parka vidējo vecumu. 60% no importētajām automašīnām ir vecākas par 10 gadiem, kas vairums ir Rietumeiropā nobraukti dīzeļi. Latvija ir kļuvusi par vietu, kur Eiropa utilizē savu nobraukto autoparku, vēl vairāk attālinot mūs no klimata mērķu sasniegšanas. 2020. gada dati pierāda, ka pat nelielais elektroauto daudzums būtiski samazina vidējos CO2 izmešu rādītājus. Ar atbalsta pasākumiem bezizmešu un zememisijas auto segmentam šo samazinājumu būtu iespējams vairākkārtīgi paātrināt. Tai pat laikā jaunās transporta ekspluatācijas nodokļa izmaiņas ir vairākkārtīgi palielinājušas nodokļu slogu videi saudzīgām automašīnām. Tāpēc mudinām nekavējoties sākt darbu pie transportlīdzekļu nodokļu politikas pārveides un atbalsta mehānisma izstrādes, kas veicinātu sabiedrības un uzņēmumu izvēli par labu videi draudzīgiem automobiļiem," secina Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
