Valsts policija uzsāk sociālo kampaņu 'Neskrien kā traks!'  (43)

Pēdējo gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir nemainīgs, tomēr tas aizvien ir gana liels. Viens no ceļu satiksmes negadījumu iemesliem ir pārgalvīga un ātra braukšana, liecina VP dati.

Kā liecina jaunākie VP pētījuma dati, visbiežāk ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tāpat personas šajā vecuma grupā ir izraisījušas 35% smago ceļu satiksmes negadījumu. Kā norāda VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, šāda tendence vērojama visā Eiropā – jauni cilvēki vairāk riskē un pārkāpj noteikumus.

"Īpaši izceļams ir tas, ka atkārtoti noteikumus rupji mēdz pārkāpt autovadītāji, kuriem nav pat divu gadu stāža. Šis ir ļoti satraucošs rādītājs, jo liecina par to, ka, iespējams, ir problēmas jauno autovadītāju apmācības sistēmā. Jaunajiem autovadītājiem šādiem pārkāpumiem vispār nevajadzētu būt, jo vēl nav iegūta pietiekoši liela pieredze, lai spētu reaģēt krīzes situācijās, kas var rasties, braucot pārgalvīgi," komentē Rinkevics.

Viena no bīstamākajām lietām, ko autovadītājs var darīt uz ceļa, ir pārvērtēt savas spējas un braukt pārgalvīgi. Tāpēc ar kampaņu "Neskrien kā traks!" VP vēlas ikvienam atgādināt, ka riskanta vai neapdomāta rīcība var kaitēt gan pašam, gan apkārtējiem.

"Ikdienā, straujāk izņemot kādu līkumu vai braucot agresīvāk, mēdz aizbildināties ar to, ka tā ietaupa laiku vai var tā darīt, jo kontrolē situāciju un savu auto. Taču tā nav. Mēs neviens nevaram paredzēt, kas mūs gaida nākamajā līkumā, tāpēc pārgalvīgai braukšanai nav nekādu attaisnojumu," uzskata VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

"Katrs ceļu satiksmes dalībnieks ir atbildīgs par drošību uz ceļiem. Pārgalvīga braukšana apdraud gan pašu autovadītāju, gan pasažierus un līdzcilvēkus, gan arī pārējos ceļu satiksmes dalībniekus. Tāpēc mēs ceram, ka kampaņa ikvienam liks aizdomāties par savu braukšanas stilu un to, kā tas var ietekmēt apkārtējos," rezumē Krapsis.

To, ka pārgalvīga braukšana un atkārtota, apzināta noteikumu pārkāpšana ir problēma, atzīst ne tikai VP pārstāvji, bet arī nozares speciālisti. "Reizēm no cilvēkiem, kas atnākuši uz drošas braukšanas nodarbībām, nākas dzirdēt to, ka viņi jau visu māk un neko jaunu nodarbībās neiegūs. Taču beigās viņi paspiež roku instruktoram un atzīst, ka tomēr ir apgūts arī kas jauns. Savu spēju pārvērtēšana un pat šķietami neliela noteikumu pārkāpšana var beigties ar avārijas situāciju. Tas, ka līdz šim uz ceļa, braucot pārgalvīgi, nekas nav atgadījies, vēl nenozīmē, ka nekas arī nekad nenotiks. Iespējams, līdz šim vienkārši ir paveicies, taču tas nenozīmē, ka tā veiksies arī turpmāk," drošas braukšanas nozīmību uzsver Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Līdzīgi kā ar ļoti daudzām lietām mūsu dzīvēs, arī rīcību uz ceļa rada dažādi iemesli, tajā skaitā emocijas. Psihoterapeits Artūrs Miksons kā vienus no biežākajiem pārgalvības cēloņiem min pārliecību pār savām spējām un problēmas ikdienas dzīvē. "Pārgalvīgus braucējus var iedalīt divās grupās. Vieni ir tie, kas mērķtiecīgi pie stūres ir pārgalvīgi vai agresīvi, jo tas viņiem palīdz izlādēties. Šie cilvēki jūtas droši par savām spējām, pārliecināti un uzskata, ka var paredzēt situācijas uz ceļa. Savukārt otra grupa ir cilvēki, kas nemaz neapzinās, ka ir agresīvi vai pārgalvīgi. Viņus kaitina pārējo vadītāju rīcība, un viņi skaidro savu agresīvo braukšanu kā tikai reakciju uz citiem, nevis pašu problēmu. Bet patiesībā abās grupās aiz šīs agresīvās braukšanas slēpjas problēmas, kas radušās vēl pirms sēšanās pie stūres. Taču, neskatoties uz to, kā jūtamies, mūsu emocijas nedrīkst apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ir jācenšas ikdienā ar tām tikt galā pirms nonākam līdz automašīnas stūrei, un zināt reizes, kad nevajag vispār pie stūres sēsties."

Kampaņas laikā cilvēkiem, kas tiks apturēti par konkrētiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem – ātruma pārkāpšanu vai agresīvu braukšanu – un pēc policijas rīcībā esošās datu bāzes tiks konstatēts, ka persona jau atkārtoti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tiks izdalīti kampaņas materiāli: kartiņas, kas aicinās aizdomāties par pārgalvīgas braukšanas sekām. Tāpat kopā ar dažādu nozaru speciālistiem tiks izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, kā arī video, kuros atspēkoti vairāki pārgalvīgas braukšanas attaisnojumi.

Satiksmes drošības kampaņu "Neskrien kā traks!" organizē VP sadarbībā ar "Circle K Latvija", Ceļu satiksmes drošības direkciju, VSIA "Latvijas Valsts ceļi". Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.