34% respondentu atzinuši, ka ne vienmēr par to pārliecinās, lai gan apzinās, ka vajadzētu, savukārt vienmēr ceļa apledojumu pārbaudot 45% braucēju. Interesanti, ka biežāk ceļa seguma stāvokli pārbauda vīrieši – katrs otrais ir norādījis, ka savādāk braukšanu nemaz neuzsāk; savukārt sieviešu vidū ceļa seguma pārbaude pirms braukšanas uzsākšanas notiek krietni retāk – tikai 39%.
Kā liecina "GO atbildīgas braukšanas indekss", visatbildīgākie autovadītāji ir vecumā no 30 līdz 39 – 61% braukšanu pirms ceļa pārbaudes nemaz neuzsāk. Nepārliecināšanos par ceļa seguma stāvokli ar "es braucu uzmanīgi" visbiežāk attaisno aptaujas dalībnieki, kuri ieguvuši pamatizglītību (25%), nestrādājošas personas (55%), cilvēki, kuri dzīvo vieni (27%), un cilvēki ar ļoti zemiem ienākumiem (zem 150 eiro mēnesī) – 24%.
"Labā prakse ir pārbaudīt ceļa kvalitāti, pirms uzsāk braukšanu – tas noskaņo autovadītāju un pielāgo braukšanas stilu konkrētajiem apstākļiem. Taču tikpat svarīgi ir saprast, ka ziemas apstākļos ceļa segums var mainīties ļoti bieži, strauji un ļoti lielos apmēros," norāda Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors Jānis Vanks.
"Pārbaudot ceļa segumu pirms izbraukšanas, mēs pārliecināmies un saprotam, ka ir iespējams slidens segums, taču braucot ir nemitīgi "jāievāc" informācija no ceļa seguma. Visu laiku ir jāseko līdzi, vai zem automašīnas riteņiem ir sauss asfalts, mitrs asfalts, bet varbūt atkala vai noblietēts sniegs – visi šie segumi ziemas apstākļos ir iespējami," komentē Vanks.
"Tādēļ pilnīgi noteikti ir jāseko līdzi āra gaisa temperatūrai, lai saprastu, vai apledojums ir iespējams, jāpārliecinās par ceļa segumu, pirms sākam braukt un arī braucot, nemitīgi ir jākontrolē situācija un jāsaprot, pa kādu segumu konkrētajā brīdī braucam. Nākamā svarīgā lieta ir zināt, kā automašīnu kontrolēt dažādu segumu apstākļos. Un to var, tikai trenējoties un mācoties – piemēram, pie mums autoskolā," uzskata drošas braukšanas eksperts.
Gandrīz puse autovadītāju (47%) ne vienmēr pārliecinās, vai aizmugurē sēdošie pasažieri ir piesprādzējušies. No tiem, kas ne vienmēr pārbauda, kas notiek automašīnas aizmugurē, 41% norādījis, ka "pārliecinās neregulāri", savukārt 6% aizmugurē sēdošo pasažieru piesprādzēšanos neuzskata par svarīgu.
Analizējot neapzinīgos autovadītājus pēc nodarbošanās, redzams, ka vispārdrošākie ir studenti – 52% autovadītāju – studenti ne vienmēr pārbauda, vai citi ir piesprādzējušies, savukārt par nesvarīgu to uzskata pat 15% studentu, kuri vada auto.
Starp reģioniem atbildīgākie autovadītāji ir Zemgalē (62%) un Vidzemē (63%), savukārt vismazāk pasažieru piesprādzēšanos pārbauda autobraucēji Latgalē – tur tikai 38% braucēju vienmēr pārliecinās par līdzbraucēju drošību. Visbiežāk par pasažieru drošību nepārliecinās autovadītāji 18 – 29 gadu vecumā – kopumā 11% respondentu šajā vecuma grupā uzskata, ka "tas nav svarīgi".
"Pirms apmēram 10 gadiem piesprādzēšanās jautājumu neuztvēra nopietni lielākā daļa autovadītāju. Tāpat bija laiks, kad automašīnās tādu drošības jostu nemaz nebija. Mūsdienās visi auto ir ar tām aprīkoti un ir noteikumi, kas paredz, ka tās ir obligāti jālieto, taču vēl joprojām redzam, ka drošības jostu lietošana cilvēku prātos nav obligāta," komentē Vanks.
"Bieži vien drošības jostas izteikti vairāk lieto tie, kuri jau piedzīvojuši negadījumu – ar gadiem un pieredzi, tā teikt. Tomēr katram autovadītājam būtu jāapzinās, cik šis drošības elements ir izglābis dzīvības negadījumos – īpaši mūsdienu automašīnās, kurās drošības jostas ir savienotas ar citām drošības sistēmām automašīnā, piemēram – drošības spilveniem," norāda DBS direktors.
"Jaunieši bieži vien nevīžīgāk attiecās pret šīm lietām tieši pieredzes trūkuma dēļ, taču mums ir jāturpina strādāt pie tā, lai jebkurš autovadītājs un auto pasažieris uztvertu piesprādzēšanos par obligātu normu, neatkarīgi no viņa vecuma," rezumē Vanks.
Pētījumā piedalījās 712 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
