Svarīgākās auto tehnoloģijas, par kurām braucējiem būtu jāzina ziemā  (9)

Labi, ja ir, vēl labāk – ja nav jāizmēģina

Pirmā kategorija ietver ārkārtīgi noderīgas sistēmas, kuras neviens autovadītājs gan pats nevēlas izmēģināt. Piemēram, drošības spilvenus, drošības jostu spriegotājus un autonomo avārijas bremzēšanu.

Avārijas bremzēšanas sistēma pēc dažiem gadiem būs obligāta katrā automobilī, ko tirgos Eiropas Savienībā. Dažos modeļos, piemēram, "Kia Sportage" un "Volkswagen Golf" tā ir uzstādīta jau tagad. No otras puses, "Volkswagen Tiguan" pircējiem tā ir pieejama tikai kā papildu aprīkojums.

Tās nozīmi un efektivitāti, braucot visparastākajās ikdienas situācijās, ir grūti novērtēt, bet tā var paglābt vadītāju no negadījuma. "Sistēma uzrauga attālumu līdz šķērslim vai priekšā braucošajai automašīnai. Ja attālums strauji samazinās, sistēma vispirms brīdina vadītāju, bet pēc tam pati iedarbina bremzes," skaidro raidījuma "TV Auto Ziņas" vadītājs Normunds Avotiņš.

Autovadītājiem, iegādājoties auto, vajadzētu iepazīties ar tās darbības principiem un īpatnībām, jo autoražotāju izmantotās avārijas bremzēšanas sistēmas var atšķirties. Atkarībā no ātruma dažas no tām automobili aptur pilnībā, bet citas tikai spēcīgi palēnina, lai mazinātu sadursmes sekas, taču to pilnībā nenovērš. Tāpēc ir vērts precizēt, kāda sistēma darbojas konkrētajā modelī.

Patīkami lietot katru dienu

Otrajā kategorijā ietilpst sistēmas, no kurām autovadītāji gūst labumu ik dienu. Tās ietver LED lukturus, tālās gaismas pārslēgšanas palīgu, atpakaļskata kameru u.c.

Šīs tehnoloģijas nav dārgas. Pat kompaktā "Kia Ceed" standarta aprīkojumā ir automātiskā tuvās/tālās gaismas pārslēgšana, un to var papildināt ar LED lukturiem. Arī atpakaļskata kamera tagad daudzos modeļos ir standarta aprīkojums. Pēdējo desmit gadu laikā automašīnu lukturu tehnoloģija ir ievērojami attīstījusies, un, neizmēģinot jaunu automašīnu, nevar novērtēt, cik gaiši un precīzi ceļu izgaismo diožu lukturi.

Avotiņš apgalvoja, ka ziemā par drošības līdzekli var uzskatīt pat automašīnas krāsu – spilgti sarkani un dzelteni spēkrati ir vieglāk pamanāmas nekā tumši pelēkie.

Tradicionālās sistēmas

Trešo kategoriju veido aktīvās drošības sistēmas, ko varētu saukt par tradicionālām, jo tās autovadītāju drošību un dzīvību sargā jau vairākas desmitgades.

Var droši apgalvot, ka pazīstamākā no tām ir bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS). Tāda ir absolūtajam vairākumam automobiļu, taču eksperti saka, ka ne visi autovadītāji izprot, kā to pareizi pielietot.

"ABS novērš riteņu bloķēšanos bremzēšanas laikā. Ja riteņi negriežas nemaz, automašīnu vairs nevar kontrolēt un tā turpina slīdēt uzņemtajā virzienā," skaidro "Auto Ziņu" vadītājs.

"Cilvēki mēdz domāt, ka ABS ir radīta, lai automašīnu ātri apstādinātu, un daļēji tā ir tiesa. Taču tikpat vai vēl vairāk tā ir nepieciešama, lai saglabātu kontroli pār braucamo. Bez ABS, spēcīgi nospiežot bremžu pedāli, riteņi bloķētos un automašīna sāktu slīdēt. Ar ABS riteņi turpina griezties, un auto, sekojot vadītāja darbībām ar stūri, spēj mainīt virzienu un apbraukt šķērsli," komentē Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors Jānis Vanks.

Viņš ir novērojis, ka daļa braucēju, sajūtot bremžu pedāļa vibrāciju un sadzirdot bremžu sistēmas darbības trokšņus, nobīstas un atlaiž pedāli vai mēģina bremzēt, atkārtoti spiežot pedāli. Eksperts aicina nebaidīties no ABS darbības. Ja jūs jau esat nonākuši riskantā situācijā, jums ir spēcīgi jāspiež bremžu pedāli un jāmēģina izvairīties no šķēršļa, pedāli neatlaižot.

"Mūsu kursos ne reizi vien esam redzējuši, ka cilvēki vienkārši netic ABS efektivitātei – netic, ka ar no visa spēka nospiestu bremžu pedāli automobilis saglabā vadāmību un ar to vēl var efektīvi manevrēt," pieredzē dalās DBS direktors.

Daļa moderno automobiļu spēj laikus atpazīt bīstamu situāciju un automātiski preventīvi palielina bremžu spēku, tāpēc ABS sāk darboties jau tad, kad bremžu pedālis nav pilnībā nospiests.

Vanks uzsver, ka ziemā liela nozīmē ir pilnīgi visiem tehniskajiem risinājumiem, kas uzlabo saķeri ar ceļa virsmu. ABS par to rūpējas bremzējot, elektroniskā stabilitātes programma ESP to dara braucot.

"ESP stabilizē automašīnu, kad tā līkumā sāk slīdēt. ESP uztver slīdēšanas virzienu un izlemj, kurš ritenis jāpiebremzē, lai atjaunotu uzdoto automašīnas trajektoriju," teic DBS direktors. "Tomēr, lai cik spējīgas būtu modernās drošības sistēmas, tās nevar paglābt vienmēr, un autobraucēju prasmes, kā arī spēja analizēt satiksmes un ceļa apstākļus joprojām ir pats svarīgākais, lai izvairītos no negadījumiem."