Saskaņā ar Latvijas Ceļu satiksmes drošības plānu 2021. – 2027. gadam šo veiktspējas indikatoru ievākšana un analīze ir svarīgs instruments, lai izstrādātu reālajai situācijai atbilstošu un efektīvāku ceļu satiksmes drošības politiku.
"Mūsu uzdevums ir koncentrēties uz ceļu satiksmes negadījumu novēršanu. Tam svarīga ir negadījumu analīze, lai veiktu preventīvus pasākumus – gan uzlabojumus infrastruktūrā, gan sabiedrības informēšanu," uzsver SM parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.
"Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, šogad plānots virzīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām ceļu satiksmes drošības aktivitātēm. Vēlos uzsvērt, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošanā neatsverama ir visu dalībnieku aktīva iesaiste un pareiza attieksme pret drošību. Tāpēc turpināsim satiksmes drošības projektus uz Latvijas valsts ceļiem. Pērn dažādiem infrastruktūras uz labojumiem novirzīti aptuveni astoņi miljoni eiro, kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados. Tik pat svarīgi ir turpināt sabiedrības izglītošanu, jo ceļu satiksmes drošību tiešā mērā ietekmē arī satiksmes dalībnieka atbildīga rīcība un satiksmē esošo transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis," saka Jānis Butāns.
SM ir uzsākusi apjomīgu darbu projekta īstenošanā, lai ievāktu un apkopotu datus par 2020. un 2021. gadu. Plānots apkopot datus par Eiropas Komisijas noteiktajiem vienotajiem galvenajiem ceļu satiksmes drošības indikatoriem:
- ātrumu (transportlīdzekļu skaits (%), kas neievēro atļautā ātruma ierobežojumus),
- drošības jostām (transportlīdzekļu pasažieru skaits (%), kuri nelieto drošības jostas vai nelieto bērnu sēdeklīšus),
- drošības aprīkojumu (motociklu un mopēdu vadītāju un pasažieru skaits (%), kuri nelieto drošības ķiveres),
- alkohola lietošanu (transportlīdzekļu vadītāju skaits (%), kuri piedalās ceļu satiksmē virs pieļaujamā alkohola daudzuma asinīs),
- uzmanības novēršanu (transportlīdzekļu vadītāju skaits (%), kuri transportlīdzekļa vadīšanas laikā izmanto mobilās viedierīces),
- transportlīdzekļu drošību (jaunu transportlīdzekļu skaits (%), kuri atbilst augstākajai satiksmes drošības klasei),
- infrastruktūras drošību (kopējais autoceļu garums (%), kuri atbilst augstākajām satiksmes drošības prasībām),
- CSNg seku likvidāciju (laiks, kāds nepieciešams, lai pēc CSNg un izsaukuma zvana glābējiem, glābēji ierodas CSNg vietā).
Eiropas Savienības (ES) projekta par ceļu satiksmes drošības veiktspējas indikatoru statistikas datu ievākšanu un analīzi mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm apkopot un iesniegt vienotus ziņojumus par ceļu satiksmes drošības būtiskajiem veiktspējas indikatoriem. Projekta ietvaros dalībvalstu atbildīgajām institūcijām, tostarp SM un CSDD, tiks nodrošināts atbalsts statistikas datu par ceļu satiksmes drošību ievākšanā, apkopošanā un analīzes veikšanā.
ES kontekstā Latvija ceļu satiksmes drošības ziņā ievērojami atpaliek no citām valstīm un, lai būtiski uzlabotu ceļu satiksmes drošību un izstrādātu un ieviestu efektīvu ceļu satiksmes drošības politiku Latvijā, ir jābūt skaidai izpratnei par reālo situāciju un faktoriem, kas šo situāciju ietekmē. Vienotie galvenie ceļu satiksmes drošības indikatori, ko EK ir izstrādājusi sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem, kalpos par pamatu ceļu satiksmes drošības politikas veidošanai Latvijā.
Vienotu ceļu satiksmes drošības indikatoru statistikas datu ieviešana un ziņošana par tiem ir daļa no EK Ceļu satiksmes drošības politikas pamatnostādnēm 2021.-2030. gadam un Stratēģiskā rīcības plāna ceļu satiksmes drošībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
