Patlaban Latvijā spēkā esošie normatīvie akti nosaka vēlamo optimālo stāvvietas platumu 2,5 metri, tomēr prakse rāda, ka lielākajā daļā publisko stāvvietu platums ir no 2,3 līdz 2,5 metriem. "Veicot lielāko Rīgas un Pierīgas lielveikalu stāvvietu apsekošanu, konstatējām, ka tikai 20% no tām platums ir 2,5 metri vai vairāk, kas atbilst standartos noteiktajai vēlamajai robežai," informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
LTAB veiktā apsekojuma dati rāda, ka lielākā daļa šī gadsimta sākumā būvēto tirdzniecības centru ekonomējuši uz stāvvietu izmēriem. "Tajos stāvvietu platums visbiežāk ir robežās no 2,3 līdz 2,45 metriem, kas nekādā veidā neatbilst mūsdienu automašīnu izmēriem. Tieši šādās stāvvietās visbiežāk var novērot situāciju, kad autovadītāji, lai izvairītos no sava vai cita transportlīdzekļa bojāšanas, iebraucot un izbraucot vai atverot durvis, izvēlas novietot automašīnu uz stāvvietu sadalošās līnijas, tādējādi aizņemot uzreiz divas vietas," norāda LTAB valdes priekšsēdētājs.
Stāvvietu platuma palielināšana ne vien samazinātu nelielo ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu, bet arī novērstu citas nejēdzības. "Pērnajā gadā, aptaujājot vairākus tirdzniecības centrus, konstatējām, ka ap 90% no CSNg izraisītājiem lielveikalu stāvvietās, pamet notikuma vietu. Savukārt Valsts policijas statistika liecina, ka gadījumos, ja lielveikalu stāvvietās izvietotas novērošanas kameras, izdodas atklāt ap 70% šo negadījumu. Faktiski nelielas švīkas vai skrambas dēļ tiek apgrūtināta ne vien auto īpašnieka ikdiena, bet iesaistīts milzīgs administratīvais aparāts, kurš spiests izmeklēt un risināt maznozīmīgas problēmas," skaidro Abāšins, piebilstot, ka gadījumos, ja CSNg izraisītājs netiek noskaidrots, cietušais nesaņem OCTA atlīdzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
