No šī auto komplektēšanas principa ieguvējas ir abas puses. Patērētājiem tā ir vieglāk salīdzināt, kāda ir vienas automašīnas dinamika, komforts, patēriņš un citi parametri ar iekšdedzes dzinēju un elektromotoru. Arī paredzamais lielāku sākotnējo ieguldījumu atmaksāšanās periods ir vieglāk aprēķināms. Piemēram, "Peugeot e-208" vairs nav jāsalīdzina ar citu mazās klases auto "Renault Clio", jo "208" līdzvērtīgā aprīkojumā eksistē arī ar benzīna un dīzeļdzinēju.
Arī automašīnu ražotāji no tā ir ieguvēji, jo ir vajadzīga tika viena platforma divu atsevišķu inženierijas projektu vietā. Tas ievērojami samazina modeļa izstrādes sākumā nepieciešamās investīcijas un paātrina jaunu modeļu nonākšanu tirgū.
Tas sākās jau sen
Akumulatoru izmēra un svara samazināšana ir ievērojami atvieglojusi arī parasto auto elektrifikāciju, un to 2014. gadā teicami nodemonstrēja "Mercedes-Benz", kad sāka elektriskā B-klases modeļa sērijveida ražošanu.
"Peugeot" pieaicināja citas franču kompānijas "Heuliez" speciālistus, kuri mazajā auto uzstādīja niķeļa-kadmija akumulatoru. Elektriskā motora maksimālā jauda bija 20 kW, taču ar to pietika, lai auto spētu paātrināties līdz 90 km/h. Ar vienu uzlādes reizi atbilstoši oficiālajiem datiem varēja nobraukt līdz 100 kilometriem garu distanci.
Salīdzinājumam: jaunais "Peugeot e-208", ko var uzskatīt par "106 Electrique" ideoloģisko pēcteci, ir aprīkots ar 100 kW elektromotoru, paātrinās līdz 150 km/h un ar uzlādētu 50 kWh akumulatoru spēj nobraukt līdz pat 340 kilometriem. Abu modeļu tehniskie raksturlielumi ir ļoti atšķirīgi, taču to uzbūves princips ir identisks – elektriskie auto ir modernāki, praktiskāki un dinamiskāki, taču no versijām ar iekšdedzes dzinēju tos var atšķirt tikai pēc marķējumiem uz virsbūves.
Tas ir iespējams kopējās modulārās vairākenerģiju platformas CMP (common modular multi-energy platform) dēļ, kas šobrīd tiek izmantota dažādos "Peugeot" un "Stellantis" koncerna modeļos. Līdzīgas platformas ievada jaunu laikmetu autobūves pasaulē, turklāt tās netiek izmantotas tikai vieglo pasažieru auto ražošanā; arī vairāki vieglā komerctransporta modeļi ir pieejami gan ar iekšdedzes dzinēju, gan elektromotoru. Par elektrifikācijas līderi var uzskatīt "Peugeot", jo viss tā komercauto klāsts ir iegādājams kā ar dīzeļdzinēju, tā arī ar elektromotoru – no mazā "Partner" līdz pat lielajam furgonam "Boxer".
Patērētāju paradumi un gaidāmais izrāviens
Ne katrs autobraucējs vēlas, lai citi jau iztālēm uzzina, ka viņš brauc ar elektrisku automašīnu, jo autobūves vēsturē ir vairāki ne pārāk izskatīgi elektromobiļi, piemēram, pirmās paaudzes "Nissan Leaf" vai "Mitsubishi i-MiEV". Atzinīgāk tādēļ tiek vērtēts atturīgs, neuzkrītošs dizains – kā tradicionāliem automobiļiem. Turklāt pat "premium" segmenta ražotāji jau piedāvā iespēju braukt ar elektroauto, nepiesaistot papildu uzmanību no apkārtējiem, piemēram, jaunais "BMW iX3" izskatās būtībā tāpat, kā tā versija ar iekšdedzes dzinēju.
Straujākais elektrifikācijas izrāviens tuvākajā nākotnē tiek prognozēts komercauto segmentā. Uzņēmēji, kas līdz šim bijuši skeptiski noskaņoti pret elektromobiļiem, izmaksu aprēķinus veic daudz skrupulozāk nekā privātie lietotāji, un iespēja precīzi salīdzināt, kādi ir ikdienas ekspluatācijas izdevumi, ja tiek lietots auto ar dīzeļdzinēju vai elektromotoru, daudzu uzskatus var mainīt par labu elektriskajiem auto.
Elektriskais furgons "Nissan e-NV200", kas ar pieticīgu 120 km nobraucamo attālumu iznāca 2012. gadā un iesāka pārmaiņas komercauto segmentā, stafeti tagad nodod jaunās paaudzes elektriskajam komerctransportam, kam sniedzamība jau pārsniedz 300 km.