Maija patriotisko svētku noskaņās ielūkojamies vēsturē, iepazīstinot ar izcilu personību – Latvijā dzimušo Anatolu Lapiņu. Viņu pasaulē pazīst kā vienu no labākajiem "Porsche" dizaineriem, un stāsts par Lapiņa kunga sasniegumiem iekļauts arī pērnā gada nogalē Latvijā izdotajā grāmatā "Ceļš uz izcilību. Latvijas izgudrotāji pasaulē."
"2021. gads "Porsche" ir zīmīgs, jo kopš uzņēmuma dibināšanas aprit 90 gadi. Šajā laikā varam lepoties ar dažādiem panākumiem, kurus ir palīdzējis sasniegt arī ilggadējais "Porsche" galvenais dizainers Anatols Lapiņš. Viņš ir nesis Latvijas vārdu pasaulē kā sporta auto un mašīnbūves nozares eksperts, turklāt "Porsche" bez Lapiņa kunga būtu pavisam kas cits," stāsta "Porsche Latvija" vadītājs Ivars Norvelis.
Anatols Kārlis Lapiņš, dēvēts arī par Toniju, ir dzimis rīdzinieks. Mazais Anatols nāca pasaulē pirmās Latvijas brīvvalsts laikā – 1930. gada 23. maijā. Savus pirmos dzīves gadus viņš aizvadīja tepat Rīgā, Āgenskalnā. Sākoties Otrajam pasaules karam, ģimene devās bēgļu gaitās uz Poliju un pēcāk uz Vāciju. Tieši Vācijā, Hamburgā, jaunais un apņēmīgais vīrietis uzsāka savas gaitas pretim savai sapņu profesijai – autobūves dizaineram.
Pirmie soļi sporta auto virzienā
Anatols jau agri sapratis, ka dizains ir viņa aicinājums, un jau 20 gadu vecumā viņu varēja manīt "Daimler-Benz" uzņēmuma gaiteņos. 1951. gadā Lapiņu ģimene pārvācās uz ASV, Nebraskas štatu. Būdams mērķtiecīgs, ambiciozs jaunietis, Anatols devās uz savu sapņu darba vietu "General Motors", vienu no ietekmīgākajiem tā laika auto ražotājiem. Nenojaušot, ka viņš liftā tērzē ar "General Motors" galveno dizaineri, Anatols ieguva pozīciju uzņēmuma dizaineru komandā.
1999. gadā intervijā ar Normundu Avotiņu dizainers minēja, ka amerikāņi ir ļoti pragmatiski. "Viņi pieņem tevi darbā un vēro. Ja tu tiec galā ar saviem pienākumiem, tad vari saņemt paaugstinājumu. Es gada laikā saņēmu divus algas paaugstinājumus," teicis Lapiņš.
Pirmā sastapšanās ar "Porsche"... apdzenot to
"General Motors" ievēroja Anatola radītos dizainus un "sportisko" rokrakstu, tādēļ nosūtīja viņu uz "Opel" izpētes centru Vācijā, kur dizainers pavadīja četrus gadus. Tolaik "Opel" meklēja jaunu, dinamisku un interesantu dizainu sporta auto būvē, kur Anatola vadībā tapa "Opel Kadett" un "Opel Commodore" rallija auto.
"Melnās atraitnes" dzinēja jauda bija divas reizes lielāka nekā auto bāzes versijā. 1968. gada sacīkšu sezonas noslēdzošajā posmā Hokenheimas trasē jaudīgais spēkrats uzstādīja labāko apļa laiku, apdzenot tādus nozares milžus kā "Porsche" un "Chevrolet". Diemžēl sacīkstes neizdevās noslēgt ar uzvaru, jo nākamajā aplī auto pilots Ēriks Biters nespēja savaldīt auto, saslīdēja un zaudēja vietu uz pjedestāla.
No "Opel GT" pie "Porsche"
Šo gadu laikā "Opel" izpētes centrā Lapiņa vadībā tapa vēl viens zīmīgs auto modelis – "Opel GT". Kolekcionāri šo spēkratu vēl šodien uzskata par kulta auto. Pats dizainers auto dēvē par "BabyCorvette". Par šā modeļa sportisko izskatu liecina tā platā virsbūve, noapaļotā aizmugure un zemais, smailais priekšgals, kas papildināts ar atveramiem lukturiem. "Opel GT" britu sporta auto lika izskatīties neveikliem un trausliem. Šis bija jaunas ēras pieteikums.
Anatols, strādājot autobūves nozarē, piedalījies daudzās auto izstādēs, tomēr viena no tām izrādījusies liktenīgā. 1969. gada Frankfurtes auto izstādē, kurā Lapiņš prezentēja "Opel GT", viņš pilnīgi nejauši satikās ar Ferdinandu (Feriju) Porše, auto dizaineri un tā laika "Porsche" valdes locekli. Porše viņu uzrunāja un aicināja kļūt par luksusa auto ražotāja galveno dizaineri. 1969. gada 15. aprīli "Porsche" vēsturē atzīmē kā dienu, kad Anatols pievienojies prestižā auto ražotāja dizaineru komandai un kļuva par tās galveno dizaineri. Šajā amatā Lapiņš strādāja līdz pat 1988. gadam.
Meistardarbs – leģendārais "Porsche 928"
"Porsche" paspārnē Anatols aizvadīja gandrīz 20 gadus, kuru laikā var lepoties ar vairākiem veiksmīgiem darbiem. Tieši viņš attīstīja slaveno "Porsche 911" modeli, kā arī radīja koncepta auto "924", kas pēcāk pārtapa par "944" auto modeli. Tomēr par lielāko konstruktora meistardarbu uzskatāms "Porsche 928".
Auto plūdenās līnijas un inovatīvie tehniskie risinājumi to izcēla starp citiem tā laikabiedriem. "Anatols Lapiņš vienmēr uzskatījis, ka auto dizainam jābūt gan acīm tīkamam, gan efektīvam. "Porsche 928" apvienoja abas šīs īpašības, jo tas bija viegls, ātrs un izpelnījās arī publikas atzinību tā modernā izskata dēļ," stāsta Norvelis.
Auto durvis, motora pārsegs un priekšējie spārni izgatavoti no alumīnija, lai padarītu to vieglāku. Savukārt zem motora pārsega slēpjas jaudīgs astoņu cilindru dzinējs, ļaujot sasniegt 225 km/h lielu ātrumu. Savukārt auto interjers radīts tāds, lai tajā varētu ievietot arī aizmugurējos pasažieru sēdekļus, kas iepriekš "Porsche" automobiļos nebija atrodami.
Vairāk nekā auto dizainers
Viens no neparastākajiem, bet ne mazāk interesantajiem projektiem Lapiņu piemeklēja 80. gadu sākumā. "Porsche" administrācija Štutgartē saņēma zvanu no "Airbus Industrie" inženiera un pilota, kas bijuši auto ražotāja kvēli atbalstītāji un kas lūdza "Porsche" radīt dizainu "A310" lidaparāta pilota kabīnei. Šis projekts konstruktoram un viņa komandai bijis izaicinājumu pilns. "Porsche" pirms tam jau bija radījuši sacīkšu auto pilota kabīnes, tomēr tas nav tas pats, kas lidaparāts.
"Airbus Industrie" inženieri pārbūvēja pilota kabīni, novietojot pilota krēslu tās aizmugurē, tā iegūstot papildu sešas vietas pasažieriem. Savukārt "Porsche" komandai ar Anatolu Lapiņu priekšgalā nācās pārveidot un pielāgot visu instrumentu paneli, lai kapteinis un otrais pilots tam varētu ērti piekļūt.
Kādā intervijā Lapiņš stāsta, ka projekta vērienīgumu komanda patiesi apjautusi tikai tad, kad cauri Veisahai policijas eskorta pavadībā brauca milzīga kravas automašīna, uz kuras piekabes novietota "Airbus" pilota kabīne.
Dzīve pēc "Porsche"
Liktenīgo lēmumu aiziet no "Porsche" Lapiņš pieņēma neilgi pēc tam, kad pārdzīvoja infarktu. Sākotnēji Anatols plānoja doties pensijā, bet šo domu drīz vien atmeta un sāka mācīt dizainu Vīnes universitātē. Studentu darbu pētīšana un vērtēšana atmodināja Lapiņā iedvesmu vēl vienam lielam projektam – viņš radīja dizainu jūras jahtai. Savas zināšanas konstruktors nodevis kādam jahtu ražotājam Nīderlandē, un tā tapa Anatola alumīnija korpusa jahta, kurā viņš kopā ar savu dēlu devās pāri Atlantijas okeānam.
Anatols mira 2012. gadā Vācijā, Bādenbādenē, 81 gada vecumā, taču viņa atstātais mantojums dzīvo vēl joprojām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
