Elektriskie auto nepiesārņo vidi, nodrošina lielisku komfortu un iespaidīgu dinamiku, taču tie prasa zināmas korekcijas auto lietošanas paradumos. Lai gan uzlādes iespēju kļūst aizvien vairāk, stacijām esot gan pilsētās, gan pie šosejām, plānojot braucienus, pagaidām nepieciešams iepriekš izpētīt, kur varēs uzlādēt bateriju.
Vienlaikus elektriskie transportlīdzekļi ir ievērojami progresējuši, un agrākās bažas, piemēram, par komforta ietaišu pārlieku ietekmi uz sniedzamību, nu pieder pagātnei. Silto mēnešu karstākajās dienās ārējai gaisa temperatūrai vairs nav būtiskas ietekmes uz elektriskās piedziņas efektivitāti.
Taču ir divi aspekti, kuriem vērts pievērst īpašu uzmanību pat jaunākās paaudzes elektromobiļos.
Uz Latvijas ceļiem šur tur ir atļauts braukt ar ātrumu 110 km/h, savukārt kaimiņzemē Lietuvā, kas pazīstama ar savām ātrgaitas šosejām, kopš 1. aprīļa var pārvietoties pat 130 km/h. Paaugstinātais ātruma limits šķiet vilinoša iespēja izvēdināt galvu, it īpaši pēc pandēmijas ierobežojumiem, kas dzīvi padarījuši līdzīgu bezcerīgam sastrēgumam, taču, braucot ar elektrisko auto, ir vērts ieturēt mērenu tempu.
Ražotāji brīdina, ka, braucot ar 130 km/h lielu ātrumu, sniedzamība var izrādīties divkārt mazāka nekā norādīts tehniskajos datos (pēc WLTP testa cikla). Piemēram, "Peugeot e-208" gadījumā tas nozīmētu, ka maksimālā iespējamā distance – 350 km – samazinātos līdz kādiem 200 km, turklāt šim "algoritmam" ir pakļauti pilnīgi visi elektromobiļi, vai tā būtu "Tesla" vai "Volkswagen".
Otrs svarīgs aspekts ir gaisa temperatūra salonā. Lai gan tās regulēšanai vairs nav tāda iespaida uz sniedzamību, ekspluatāciju gluži vienkārši var padarīt efektīvāku un ērtāku, nepieciešamo gaisa temperatūru iegūstot, kamēr auto vēl ir pieslēgts uzlādes ierīcei. Dažos elektriskajos modeļos to ir iespējams izdarīt attālināti, izmantojot mobilo lietotni: "Tesla" īpašniekiem šāda funkcija ir pieejama jau tagad, un "Peugeot" saviem klientiem Baltijā to nodrošinās šogad.
Piedevām ir vērts paturēt prātā, ka starpībai starp āra un iekšējo temperatūru nevajadzētu būt lielākai par 6-8 grādiem – straujāka dzesēšanās nenāks par labu veselībai.
Jauniem paradumiem nepieciešama pacietība
Kārlis Mendziņš, Latvijas vadošās elektromobilitātes vietnes "Uzlādēts.lv" veidotājs, atzīmē, ka elektriskā auto lietošanā ir nepieciešama zināma pacietība un apdoma, vismaz sākumā. Latvijā uzlādes infrastruktūra vēl tikai attīstās, un maršruti ir jāplāno rūpīgāk nekā, braucot ar iekšdedzes automobili.
"Degvielas uzpildes stacijas Latvijā ir ik uz stūra un viegli pamanāmas no liela attāluma, un autobraucējiem tas, protams, ir ļoti parocīgi. Salīdzinājumā uzlādes staciju un punktu ir daudz mazāk, un es nedomāju, ka tuvāko pāris gadu laikā tas strauji mainīsies. Tāpēc, iegādājoties elektrisku auto, ir jāveic šādas tādas korekcijas domāšanā un lietošanas paradumos. Pretējā gadījumā pirkums var sagādāt vilšanos," komentē eksperts.
Mendziņš arī norāda, braukšanas ātrums būtisku ietekmē jebkura transportlīdzekļa enerģijas patēriņu neatkarīgi no piedziņas veida.
"No prakses zinām – pie 90 km/h mūsdienu benzīna mašīnas vidējais degvielas patēriņš ir ap 6 litriem, bet, ja paātrināsieties līdz 140 km/h, patēriņš pieaugs līdz desmit litriem. Tieši tāda pati sakarība attiecas uz elektromobiļiem – jo dziļāk spiedīsiet akseleratora pedāli, jo ātrāk iztukšosies baterija. Savukārt, ja pārlieku nesteigsieties un sekosiet ražotāja ieteikumiem, enerģijas rezerves kritīsies daudz lēnāk," teic "Uzlādēts.lv" veidotājs.
Ātrums – atbilstoši satiksmes apstākļiem
Speciālists gan tūlīt norāda – tas nenozīmē, ka elektriskajam auto pa ātrgaitas šoseju jābrauc vienā tempā ar smagajiem vilcējiem. "Tesla" modeļi ar lielas ietilpības bateriju ilgstoši var braukt lielā ātrumā. Savukārt vadot jau minēto mazo "Peugeot e-208", enerģijas rezerves ir jāuzrauga rūpīgāk, taču, ja to prasa situācija, vadītājs var rēķināties ar stabilu spurtu. Citādi ir ar pirmās paaudzes elektroauto, piemēram, "Nissan Leaf", kam sniedzamības saglabāšanai vēlama mērena "pedalēšana".
"Te gan nebūtu korekti teikt, ka viens elektroauto modelis ir nekam nederīgs, kamēr cits ideāli piemērots visiem dzīves gadījumiem, jo ekspluatācijas scenāriji ir ļoti dažādi. Taču fakts paliek fakts – tehnoloģijas strauji attīstās, un izpratne par, teiksim tā, spēju minimumu, tajā skaitā par minimālo pieņemamo sniedzamību, mainās līdz ar katru jaunu paaudzi," komentē speciālists.
Turpinot runāt par ātrumu, "Uzlādēts.lv" veidotājs atgādina, ka braukšanas ātruma limits nav tas pats, kas ieteicamais ātrums. Tas ir tikai orientieris, bet faktiskais ātrums ir jāizvēlas atbilstoši satiksmes situācijai un ceļa stāvoklim, kā arī faktoriem, kam ir papildu ietekme uz enerģijas patēriņu – gaisa temperatūrai, kas strauji pazeminājusies, spēcīgam vējam u.tml.
"Te runa nav par sezonu vai elektromobiļiem specifiskām lietām, bet par autobraucēju paradumiem. Atbildīgs un prasmīgs autovadītājs no elektriskā braucamā izspiedīs daudz vairāk nekā tāds, kam patīk "sportot" un kurš regulāri pārkāpj atļauto ātrumu. Turklāt, kā atkal un atkal parāda prakse, "sportisti" tāpat nekur nepaspēj," norāda Mendziņš.
Atgādina par degvielas patēriņa aprēķiniem
Mendziņš piekrīt, ka gaisa kondicionētāja lietošana iespaido sniedzamību pat "Tesla" elektromobiļos, tiesa, daudz mazāk nekā pirmās paaudzes elektroauto. Tas tā ir gan tāpēc, ka jaunajos elektromobiļos uzstāda lielākas ietilpības baterijas, gan tāpēc, ka jaunās klimata ietaises strādā efektīvāk.
"Tā ir tiesa, ka pirmās paaudzes mašīnās klimata iekārtas izmantošana, tāpat kā ātrāka braukšana, sniedzamību reizēm padarīja nepraktisku, taču, kad par to kāds runā tagad, neviļus prātā nāk laiks, kad parādījās pirmie importētie auto, un pastāvēja viedoklis, ka kondicionētāja vai pat salona ventilatora izslēgšana palīdzēs sataupīt benzīnu," saka eksperts.
"Toreiz arguments bija degvielas patēriņš, bet mūsdienās par to neviens vairs nerunā. Tieši tāpat pēc gadiem desmit vai piecpadsmit būs ar elektromobiļiem – tāds jautājums nevienam vairs neradīsies," ir pārliecināts "Uzlādēts.lv" veidotājs.
Visbeidzot eksperts iesaka pievērst uzmanību sniedzamībai un enerģijas patēriņam, kas noteikts atbilstoši WLTP testa protokolam. Pēc Mendziņa teiktā, WLTP rādītāji parasti doti kombinētajam ciklam, proti, braukšanai pilsētā un ārpus tās; lai prognozētu, cik auto patērēs uz šosejas, vienkāršības labad no sniedzamības var noņemt vienu ceturtdaļu. Viņš atgādina, ka WLTP testu jeb harmonizēto standartu ieviesa, lai tehniskie dati precīzāk atspoguļotu reālo degvielas un elektroenerģijas patēriņu, un, lai gan praksē joprojām ir atšķirība, tagad tā ir mazāka.
To apliecināja arī pērn notikušās elektrisko auto sacensības, kuru dalībnieki brauca ar "Peugeot e-208". "Auto Bild Lietuva" redaktors Vitolds Miļuss 300 km paveica ātrāk nekā citi dalībnieki, un mazās franču mašīnas enerģijas patēriņš bija 13,6 kWh/100 km – tikai par 0,3 kWh lielāks nekā norādīts tehniskajos datos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
