Viens skrejriteņa negadījums var sasniegt 1000 eiro izmaksas  (8)

Šis transportlīdzeklis, kas sasniedz salīdzinoši lielu ātrumu, brauc klusi, tāpēc gājēji to bieži nevar sadzirdēt un var nepamanīt. Elektrisko skrejriteņu vadītāji paši bieži vien bezbailīgi manevrē starp cilvēkiem vai automašīnām un, kad rodas šķēršļi, iespējams, nespēj pietiekami ātri noreaģēt. Dažreiz negadījumu izraisa arī elektriskā skrejriteņa sliktais tehniskais stāvoklis, nodilušas bremzes vai nolietoti riteņi, vai elektriskā skrejriteņa akumulatora eksplozija un uzlādes problēmas.

"Palielinoties elektrisko skrejriteņu skaitam, palielinās arī negadījumu biežums. Elektrisko skrejriteņu vadītāji bieži gūst traumas, zaudējot kontroli pār savu transportlīdzekli. Pārsvarā esam reģistrējuši zaudējumus, kas saistīti ar nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kad traumas ir guvuši paši elektrisko skrejriteņu vadītāji. Piemēram, šogad jau ir fiksēti gadījumi, kad cietušie ir guvuši plaukstas, papēža, kā arī atslēgas kaula lūzumus. Un negadījumā gūto traumu ārstniecības izmaksas ir no 500 līdz 1000 eiro atkarībā no nodarītajiem miesas bojājumiem," komentē vecākā atlīdzību regulētāja Inga Draule.

Cilvēki ne vien paši gūst traumas, bet arī sabojā apkārtējo īpašumu. Dažkārt elektrisko skrejriteņu vadītāji nepamana automobili, saduras ar to un tādējādi nodara kaitējumu. Ir arī pretējas situācijas, kad automašīnas vadītājs nepamana elektrisko skrejriteni un tāpēc nepaspēj apstāties.

Pēc "If" ekspertes domām, elektrisko skrejriteņu popularitāte nepārtraukti pieaug, taču būs vajadzīgs laiks, lai pie tiem pierastu un lai tie kļūtu par ceļu satiksmes kultūras sastāvdaļu. "Paši elektriskie skrejriteņi vairs neizraisa pārsteigumu, bet tas, kā tos integrēt ikdienas pilsētas ceļu satiksmē, joprojām ir izaicinājums. Dažas pasaules pilsētas ir ieviesušas dažādus ierobežojumus, aizliedzot ar elektriskajiem skrejriteņiem braukt pa ietvēm, taču kopumā joprojām tiek meklēts modelis, lai nodrošinātu lielāku šī "zaļā", praktiskā, bet diezgan bīstamā transportlīdzekļa drošību," saka Draule.

Elektriskie skrejriteņi nereti uzbrauc virsū gājējiem un rada viņiem savainojumus vai nodara bojājumus citiem transportlīdzekļiem. Ja vainīgā ir persona, kas vadīja elektrisko skrejriteni, šim cilvēkam zaudējumi būs jāatlīdzina no saviem līdzekļiem, ja vien viņam nav spēkā civiltiesiskā apdrošināšana.

Attiecībā uz elektriskajiem skrejriteņiem, kas ir kvalificējami kā sporta inventārs un kuru braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, ceļu satiksmes noteikumi paredz: nebraukt pa brauktuvi, ja tuvumā ir veloceliņš, ar abām rokām turēt stūri, nepārvadāt pasažierus, kā arī, braucot pa ietvi, ātrumu izvēlēties atbilstoši gājēju pārvietošanās ātrumam, kas ir vidēji 3-7 km/h. Aizsargķivere nav obligāta, taču ir ieteicama, jo tā var pasargāt no nopietnākām traumām un dažreiz pat glābt dzīvību.

Draule, ņemot vērā arvien biežāk notiekošos negadījumus un to raksturu, izceļ atsevišķus padomus elektrisko skrejriteņu vadītājiem: "Vienmēr esiet uzmanīgs! Jums šķiet, ka jūs redz un jūs visu redzat, ka viss ir kārtībā, bet tā tas var arī nebūt. Pastāvīga modrība un piesardzība ir galvenais veids, kā novērst negadījumus. Apstājieties, šķērsojot brauktuvi vai gājēju pāreju! Braucot ar elektrisko skrejriteni, cilvēki bieži bauda ātrumu, dažreiz pat klausoties mūziku un aizmirstot par visu sev apkārt. Taču ceļā var gadīties negaidīts šķērslis – automašīna vai gājējs.
Samaziniet braukšanas ātrumu, braucot garām gājējiem! Parādoties gājējiem, elektriskā skrejriteņa vadītāji bieži izbīstas, strauji maina braukšanas virzienu un satraucas. Tas rada bīstamību abām iesaistītajām pusēm. Pārliecinieties, ka jaunieši valkā aizsargus, un atcerieties, ka ar elektrisko skrejriteni drīkst pārvietoties, sākot no 14 gadu vecuma, un ir nepieciešama velosipēda vadīšanas apliecība. Ir bijuši vairāki negadījumi, kad bērni, braucot ar elektrisko skrejriteni, gūst traumas vai arī nodara bojājumus citu īpašumam."