Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis galvenos stereotipus un būtiskākās kļūdas, kas visbiežāk ietekmē autovadītāju rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg). "Joprojām gandrīz piektā daļa nelielos CSNg iesaistītie autovadītāji izvēlas nevis aizpildīt saskaņoto paziņojumu, bet gan uz negadījuma vietu izsaukt ceļu policiju, kas spiesta strādāt kā kurjeri, piegādājot saskaņotā paziņojuma veidlapas," informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
LTAB maijā veiktajā autovadītāju aptaujā arī secināts, ka 3,7% autovadītāju nevadā līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapu, jo ir pārliecināti, ka nekad neiekļūs CSNg, savukārt 7,6% to nedara, jo ir māņticīgi un nevēlas piesaukt nelaimi. Vēl 8,9% paļaujas, ka otrai negadījumā iesaistītajai pusei būs līdzi saskaņotā paziņojuma eksemplārs.
"Lai arī saskaņotais paziņojums kā leģitīms dokuments CSNg apstākļu fiksēšanai ieviests jau 2004. gadā, joprojām gandrīz trešdaļa autovadītāju izvairās no to aizpildīšanas, kas visbiežāk ir saistīts ar dažādiem nepamatotiem stereotipiem," uzsver Abāšins.
LTAB valdes priekšsēdētājs norāda, ka joprojām daudzi CSNg iesaistītie, pildot saskaņoto paziņojumu, kļūdās zīmējot negadījuma shēmu: "Saskaņotajā paziņojumā negadījuma skice jāuzzīmē sadursmes brīdī, norādot brauktuvju plānu, transportlīdzekļu kustības virzienus, to stāvokli sadursmes brīdī, ceļa apzīmējumus, ielu vai ceļu nosaukumus. Diemžēl daudzos aizpildītajos saskaņotajos paziņojumos redzam, ka autovadītāji attēlojuši spēkratus tādā stāvoklī, kādi tie ir jau pēc negadījuma, nav norādījuši transportlīdzekļu kustības virzienus."
Tāpat novērojamas kļūdas vai neprecizitātes, norādot negadījuma apstākļus. "Ir situācijas, kad paziņojumā negadījuma apstākļi nav atzīmēti vispār, tie ir pretrunīgi vai neatbilst skicē attēlotajiem, piemēram, abas puses atzīmē, ka transportlīdzekļi stāvēja," norāda Abāšins.
LTAB valdes priekšsēdētājs uzsver – nav būtiski, kura no pusēm aizpilda saskaņotā paziņojuma A (zilo) vai B (dzelteno) sadaļu. Svarīgi, lai abas puses spēj vienoties par CSNg norises laiku, vietu un apstākļiem, kā arī precīzi attēlo negadījuma skici sadursmes brīdī. Tas ļaus apdrošinātājam objektīvi izvērtēt CSNg apstākļus, noteikt, kurš no iesaistītajiem bijis negadījuma izraisītājs, kurš – cietušais, kā arī ātrāk lemt par atlīdzību izmaksu," rezumē Abāšins.
Lai atvieglotu autovadītāju rīcību pēc CSNg, LTAB 2019. gadā izstrādājis LTAB OCTA lietotni, kas ļauj aizpildīt saskaņoto paziņojumu elektroniskā formātā jebkurā viedierīcē, un, pateicoties lietotāja autorizācijas iespējām, šāds elektroniski aizpildīts saskaņotais paziņojums, ir līdzvērtīgs dokuments tā drukātajai versijai.
Pamācība – kā pareizi aizpildīt saskaņoto paziņojumu elektroniskā versijā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
