Pašlaik jaunu automašīnu tirgotāji savu spēkratu CO2 emisijas un degvielas patēriņu vai elektroauto gadījumā – maksimālo sniedzamību un enerģijas patēriņu – deklarē, atsaucoties uz pasaules saskaņoto vieglo transportlīdzekļu testa procedūru (WLTP). WLTP standarts aizstāja pirms gandrīz trim gadu desmitiem izstrādāto NEDC (New European Driving Cycle jeb Jauno Eiropas braukšanas cikls) un tika ieviests, lai precīzāk novērtētu automobiļu faktisko patēriņu un izmešus.
Elektromobiļu entuziasts un Lietuvas bloga "100 procentu elektrisks" autors Daiņus Jaks, kurš pats brauc ar "Tesla Model S" un ir izmēģinājis praktiski visus tirgū pieejamos elektriskos modeļus, norāda, ka WLTP faktiskos rādītājus atspoguļo nesalīdzināmi labāk nekā NEDC, un, pieliekot pūles un braucienam notiekot labvēlīgos apstākļos, ražotāju deklarētos rādītājus ir iespējams sasniegt.
"Tomēr ir jāsaprot, ka WLTP gadījumā runa nav par vienu rādītāju. Esmu pamanījis, ka mūsu dīleri, reklamējot elektriskās automašīnas, īpaši izceļ maksimālo sniedzamību pilsētas apstākļos. Piemēram, viņi norāda, ka auto spēj nobraukt 650 km, kamēr citās valstīs pats ražotājs min 480 km. Iznāk, ka tirgotāji žonglē ar skaitļiem, un tas nav labi – pircēji, elektromobilim nespējot veikt deklarēto distanci, ir sarūgtināti," atzīmē Jaks.
Korejas e-auto priekšrocības
Salīdzinot reālās un teorētiskās spējas, Jaks atceras Viļņas-Palangas elektromobiļu sacīkstes. "Hyundai Kona", kura maksimālā WLTP sniedzamība ir 484 km, liekot lietā visus iespējamos ekonomiskās braukšanas paņēmienus, tik tiešām spēja paveikt distanci, taču brauciena beigās baterijas līmenis bija nokritis līdz vienam procentam.
Vienlaikus elektromobiļu entuziasts atzīst, ka Korejas elektromobiļi ir vistuvāk ražotāju doto solījumu izpildīšanai. Pagājušajā vasarā viņš par to pārliecinājās, kopā ar "Auto Bild Lietuva" redaktoru Vitoldu Miļusu dodoties braucienā pa Lietuvas perimetru, maršrutam vedot pa asfaltētajiem ceļiem iespējami tuvu robežai. Vadot "Kia e-Niro", ekipāža 22 stundās paveica 1176 km un uzstādīja nacionālo rekordu.
"Toreiz "Kia e-Niro" mūs patīkami pārsteidza, jo līdz pirmajai uzlādei paveicām gandrīz 400 km, un ar atlikušo lādiņu būtu varējuši nobraukt vēl vairākus desmitus kilometru. Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, toreiz biju noskaņots daudz pesimistiskāk. Kad izbraucām no Palangas, baterijas rezerve bija ap 90 procentu, un, sasniedzot Druskininkus, tā vēl nebija tukša, lai gan pēc maniem aprēķiniem mums būtu nācies apstāties," pērnās vasaras eksperimentu atstāsta Jaks.
"Kia e-Niro" uzstāda 64 kWh bateriju, ko atdzesē un silda ar šķidrumu, tāpēc garākos braucienos tā nepārkarst. Turklāt šāda sistēma ļauj ātrāk atgūt enerģijas rezerves, jo nav jāuztraucas par baterijas temperatūru uzlādes laikā. Saskaņā ar WLTP "e-Niro" ar vienu uzlādi var nobraukt 455 km, un maksimālā baterijas uzlādes jauda ir 77 kW, kas saīsina uzlādes laiku.
Savukārt pilnīgi jaunais "Kia EV6", kas pārdošanā nonāks jau šajā gadā, izcelsies ar vēl labākiem rādītājiem. Iespaidīga izskata elektriskais spēkrats ar 77,4 kWh bateriju ar vienu uzlādi – saskaņā ar WLTP – spēs nobraukt 510 kilometrus.
Rezerves precizitātes jautājums
Populārais tehnoloģiju blogs "Kursors" veic plašu ievērību guvušus 1000 km testus, un kopš 2020. gada pavasara tā autori ir izmēģinājuši 15 elektriskos automobiļus.
"Nu jau esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi, un tā atkal un atkal apliecina, ka elektrisko automobiļu teorētiskā sniedzamība praksē ir īstenojama tad, ja ir ideāli braukšanas apstākļi, proti, gaisa temperatūra ap 20 grādu, nav lietus vai stipra vēja, un braucējs spēj konsekventi ieturēt optimālu ātrumu. Vislabāk elektriskais automobilis darbojas pilsētā, kur tam palīdz reģeneratīvā bremzēšana, savukārt vislielākā negatīvā ietekme uz nobraukuma rezervi ir zemai gaisa temperatūrai," stāsta "Kursors" dibinātājs un autors Kristaps Skutelis.
""Kursors" testos vairākkārt esam pārliecinājušies, ka milzīga nozīme ir arī tam, cik precīzi automobilis aprēķina atlikušo gaitas rezervi. Viena lieta ir neliela baterija, kas pie Latvijas uzlādes tīkla blīvuma nav briesmīga nelaime, pavisam cita – neprognozējama uzvedība, kas var pievilt pašā nepiemērotākajā brīdī. Piemēram, "BMW i3" un "Hyundai Kona Electric" nobraukuma rezervi mūsu testos parādīja ļoti precīzi," komentē Skutelis.
"Kursors" autora ieskatā elektrisko automobili – apvienojumā ar pieņemamu cenu – raksturo ietilpīgs akumulators, zems elektroenerģijas patēriņš un iespēja izmantot ātro uzlādi, ko nodrošina efektīva termoregulācija, taču viņš norāda uz niansēm, ko atklājis savos 1000 km braucienos. "Lielāka baterija nodrošina lielāku sniedzamību, taču tā auto padara smagāku, kam savukārt ir ietekme uz patēriņu. Tāpēc, izskatot variantus, nepieciešams kārtīgi pārdomāt ikdienas braukšanas vajadzības, izpētīt ražotāju solīto veiktspēju un to salīdzināt ar neatkarīgiem testiem, kuros izmērīts faktiskais enerģijas patēriņš un nobraukuma rezerve," teic "Kursors" vadītājs.
Neizpildāmi solījumi
Lietuvietis Jaks tikmēr norāda uz kādu dārgo elektromobiļu īpatnību, atzīmējot, ka, piemēram, "Tesla" sliecas norādīt visoptimistiskākos parametrus (gan sniedzamību, gan paātrinājumu), taču – jau atkal – tos iespējams sasniegt tikai ideālos apstākļos.
"Problēma ar dārgajiem elektromobiļiem ir tāda, ka tie jūs nemudina braukt ekonomiski. Jā, pārvietojoties 90 km/h, ir iespējams sasniegt labu rezultātu, bet – kurš gan tā brauc? Piemēram, ja skatās uz paātrinājumu, "Audi e-tron" ir viens no neekonomiskākajiem. Taču es augstu vērtēju šos auto citā ziņā – tie ir ļoti komfortabli, ar labu gaitu un vadāmību. To ekspluatācija salīdzinājumā ar citiem e-auto iznāk krietni dārgāka, taču nedomāju, ka "e-tron" pircējus tas uztrauc – daži ekstra eiro ir nieks pret summu, kas izdota par auto iegādi vai maksāta līzingā," teic Jaks.
Vērtējot mazos pilsētas auto, viņš kā mazāk ekonomiskus izceļ "Honda e" un "Mini Electric".
Padomi pircējiem
Vietnes "100 procentu elektrisks" autors vairākkārt sastapis cilvēkus, kuri vīlušies elektrisko automašīnu reālajās spējās. Šī iemesla dēļ viņš visiem potenciālajiem elektriskā transporta pircējiem iesaka vispirms ievākt visu pieejamo informāciju un konsultēties ne tikai ar pārdevējiem, bet arī ar citiem speciālistiem un praktiķiem, kuriem jau ir pieredze.
"Pirmkārt, vajag noskaidrot WLTP datus, ko sniedz pārdevēji un ražotājs. Otrkārt, es pats vairāk uzticos EPA (ASV Vides aizsardzības aģentūra) rādītājiem, ko izmanto ASV. Tie, salīdzinot ar WLTP, sniedzamības rādītājus "samazina" par 20-30 procentiem un tādā veidā vēl ticamāk atspoguļo to, ko gaidīt ikdienā. Jā, EPA attiecas uz ASV tirgu, tāpēc daudzi populāri Vecā kontinenta spēkrati, piemēram, "Renault Zoe", "Volkswagen ID.3" vai "Peugeot" elektriskie transportlīdzekļi pēc šīs metodikas nav testēti, taču sava veida ieskatu EPA sniedz tik un tā – kaut vai tendenču līmenī, " stāsta Jaks.
Ir gadījumi, kad pircēji jaunus modeļus pasūtina, vien redzējuši fotogrāfijas, bet Jaks iesaka, kad vien tas iespējams, elektromobiļus izmēģināt pašiem, piemēram, noīrējot mašīnas, kas pieejamas koplietošanas tīklos. Itin bieži pēc šādiem izmēģinājuma braucieniem cilvēki principiāli maina domas un izvēlas auto, kas sākumā pat nav bijuši favorītu vidū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
