Pēc Iekšlietu ministrijas un Rīgas domes paziņojuma par kopīgo cīņu pret trokšņojošiem motocikliem ar savu paziņojumu klajā nākusi arī Latvijas Motoklubu asociācija (MCA), kura uzsver, ka joprojām netiek organizēta vispārēja kampaņa pret troksni, tā izraisītājiem kā tādiem, bet izdalīta atsevišķa sabiedrības grupa "motociklisti" un uzsākta to apkarošana – izsludinātas "medības", pamatojot tās ar "darbaļaužu vēstulēm".
MCA norāda, ka visi normatīvie akti, kuri ļauj un ir radīti transportlīdzekļu tehniskajai kontrolei, ir Satiksmes ministrijas pakļautībā. Tāpat Motoklubu asociācija uzsver, ka šie noteikumi attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, nevis tikai uz atsevišķi izdalītu motobraucēju grupu. "Mēs taču nesodām pelēkas automašīnas par to, ka tās ir grūtāk pamanāmas nekā sarkanie auto transportlīdzekļu plūsmā, tādējādi apdraudot ceļu satiksmes drošību?" retoriski vaicā MCA.
Tāpat kā pirms dažiem mēnešiem, kad tika aktualizēts trokšņaino motociklu jautājums, arī šoreiz Latvijas Motoklubu asociācija tamlīdzīgus vispārīgos pārmetumus dēvē par "naida runu", atsaucoties uz EDSO demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja izstrādāto naida nozieguma definīciju. Tā nosaka, ka "naida noziegums ir jebkurš noziedzīgs nodarījums, kad cietušais, vieta vai nozieguma mērķis ir izvēlēti pēc to faktiskās vai šķietamās saiknes, atbalsta, piederības vai dalības grupā". Pēc MCA domām, "naida noziegums" šobrīd tiek veikts pret "motociklistu grupu".
"Šis viss vairāk atgādina politisku brēku no viena konkrēta politiska spēka, lai uzpumpētu savu popularitāti uz atsevišķas grupas rēķina. No sērijas – tas jums par "Kurland"! Motociklu parādi neizdevās noraut, tagad izsludināsim medības, pamatojot ar "darbaļaužu vēstulēm"," savā paziņojumā norāda MCA. "Varbūt pārdomājam šo kara pieteikumu no atsevišķiem politiķiem un esam atvērti civilizētai komunikācijai."
Jau iepriekš MCA norādīja, ka "nenotiek trokšņainības problēmas risināšana pēc būtības", bet gan vēršanās pret vienu konkrētu transportlīdzekļu grupu. MCA norādīja, ka pilsētās parasti galvenais trokšņu avots ir dzelzceļš, kas Rīgā kursē gar vecpilsētu, un trokšņu ziņā divi dzelzceļa sastāva vagoni esot pielīdzināmi vienam kravas automobilim. Un arī pa vairākām maģistrālajām Rīgas ielām, piemēram, Krasta ielu, brauc daudz kravas automobiļu. Viens kravas auto trokšņainībā ir pielīdzināms trim motocikliem vai 28 vieglajiem pasažieru automobiļiem. MCA uzsvēra, ka iepriekšminētie trokšņu avoti ir aktīvi visu gadu, kamēr motocikls ir sezonāls transportlīdzeklis.
Tāpat MCA norādīja, ka neaizstāv motociklus, kuru tehniskais aprīkojums neatbilst normatīvo aktu prasībām. Ikgadējā transportlīdzekļu tehniskajā apskatē motocikliem tiek pārbaudīts motora izplūdes sistēmas radītais troksnis, kurš nedrīkst pārsniegt 80 db(A) braucošam un 95 db(A) stāvošam. CSDD un Valsts policijas kopīgi rīkotajos transportlīdzekļu tehniskās apskates reidos uz autoceļiem tiek apturēti arī motocikli un mērīta to radīto trokšņu atbilstība normatīvajiem aktiem. "Tie, kuri pārkāpj likuma prasības, ir izķerami ar pašreizējajiem administratīvajiem resursiem," rezumē MCA.
Jau ziņots, ka pagājušonedēļ Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Rīgas domi uzņēmusies cīnīties ar transportlīdzekļiem, kuru tehniskais stāvoklis neatbilst radīto trokšņa kontroles sistēmai un kuri, pārvietojoties pa pilsētu, traucē cilvēku mieru. Šobrīd tiesības veikt trokšņu kontroli ir tikai Valsts policijai. Paredzēts, ka turpmāk trokšņu kontroles sistēmu nodrošinās gan Valsts policija, gan pašvaldības policija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
