Par vienu no būtiskākajiem elektromobiļu trūkumiem tiek uzskatīta gaisa temperatūras lielā ietekme uz to darbības efektivitāti. Piemēram, ļoti zema temperatūra var krasi samazināt sniedzamību, savukārt karstums vasarā – būtiski palēnināt baterijas uzlādi. Tomēr patiesībā karstums nav problēma, un elektromobiļu vadītāji var baudīt lielākas iespējas atvēsināties nekā tradicionālo auto saimnieki.
Vasarā sēšanās saules sakarsētā auto nav nekas patīkams. Parasti to risina, atverot logus un cerot, ka karstais gaiss iespējami ātri aizplūdīs. Savukārt elektromobiļu īpašnieki šo problēmu atrisina ļoti vienkārši vai, pareizāk sakot, viņiem tāda nemaz nerodas, jo auto var atdzesēt iepriekš.
"Parasti elektrisko auto var ieprogrammēt, lai noteiktā laikā tas sasildītu vai atdzesētu salonu. Visefektīvāk tas darbojas, kad auto tiek uzlādēts, jo klimata iekārta enerģiju ņem no elektriskā tīkla, nevis baterijas. Tādējādi, lai pirms brauciena lieki nekarsētos, vienmēr vēlams dzesēšanai labāk izmantot laiku, kamēr auto pieslēgts elektrotīklam," saka "Auto Bild Latvija" redaktors Toms Timoško.
Pēc daudzus elektriskos automobiļos izmēģinājušā žurnālista teiktā, gaisa kondicionēšanas sistēmai gan ir minimāla ietekme uz nobraucamo attālumu, tādēļ tās nelietošanai karstās vasaras dienās vienkārši nav jēgas. Viņš skaidro, ka dažu ražotāju modeļos ir pielietotas īpaši efektīvas klimata sistēmas, kas darbojas atjautīgā veidā un tādējādi vēl vairāk samazina komforta funkciju ietekmi uz enerģijas patēriņu.
"Ir elektriskie spēkrati, piemēram, "Hyundai" vai "Kia", kuros ar pogu aktivizē īpašu režīmu, kad salonā ir tikai viens braucējs. Tas ļauj nedaudz ietaupīt enerģiju, braucot vienatnē, jo tiek atdzesēta tikai vadītāja zona. Savukārt "Volkswagen ID.3" kabīnē tas notiek automātiski, un, ja pasažiera sēdeklis nav aizņemts, gaiss tajā zonā netiek dzesēts. Dažiem elektriskajiem modeļiem ir sēdekļi ar dzesēšanu. Tā ir reta priekšrocība, taču dārgākajās versijās, piemēram, dažās "Hyundai" un "Kia" automašīnas tie ir iekļauti aprīkojumā," saka eksperts.
Pirmais autoražotājs, kas piedāvāja gaisa kondicionēšanas sistēmu, bija "Packard", un tas bija tālajos 40. gados, tāpēc te nevar runāt par novitāti. Taču elektriskajos auto gaisa kondicionētājs darbojas nedaudz citādi nekā iekšdedzes spēkratos, un šī atšķirība ļauj e-auto vadītājiem karstā vasaras dienā izbaudīt vēl lielāku komfortu.
"Ja salīdzina automašīnu ar iekšdedzes motoru un elektromobili, viena būtiska atšķirība slēpjas tajā, ka e-auto gaisa kondicionētāja kompresoram ir elektriskā piedziņa. Ja vēlamies, lai gaisa kondicionētājs iekšdedzes automašīnā strādātu ar maksimālu efektu, ir jādarbojas motoram, kas piedzen kompresoru. Elektriskajā automašīnā šīs sasaistes nav, tālab patīkamu gaisa temperatūru un komfortu var baudīt arī tad, kad iekšdedzes auto salonā tas nav pieejams," saka "Auto Bild Latvija" redaktors.
Vairumā gadījumu viens no galvenajiem elektrisko transportlīdzekļu trūkumiem ir gaisa temperatūras ietekme uz nobraukuma rezervi. Piemēram, ziemā, termometra stabiņam nokrītot līdz mīnus desmit grādu atzīmei vai vēl zemāk, sniedzamība var būtiski sarukt. Savukārt augstai gaisa temperatūrai tāda iespaida nav. Taču tas nenozīmē, ka karstumam nevar būt cita veida negatīvs iespaids.
"Ja elektriskais auto nav aprīkots ar baterijas termoregulēšanu, liels karstums var ievērojami samazināt uzlādes efektivitāti. Piemēram, ja karstā dienā, kādu šovasar netrūkst, braucat no Valmieras uz Liepāju ar "Nissan Leaf", pirmā uzlāde visdrīzāk noritēs bez aizķeršanās. Taču nākamajā pieturā, baterijai spēcīgi uzkarstot, var būt problēmas izmantot stacijas maksimālo jaudu, un uzlāde var izrādīties krietni ilgāka," norāda pieredzējušais žurnālists.
Jaunākiem un modernākiem elektriskajiem automobiļiem no šīs problēmas nevajadzētu ciest. Piemēram, "Kia e-Niro", "Kia EV6" un "Volkswagen ID.3" ir aprīkoti ar baterijas dzesēšanu, tai nodrošinot optimālu temperatūru pat karstākajās dienās, kā arī maksimāli efektīvu baterijas uzlādi jebkurā laikā. Tiesa, atkarībā no ražotāja optimālā baterijas darba temperatūra var atšķirties.
"Piemēram, "Tesla" gadījumā, lai maksimāli izmantotu uzlādes stacijas sniegto jaudu, baterijas temperatūrai jābūt pat 40 grādu. Caurmērā daudziem elektriskajiem modeļiem optimālā baterijas temperatūra ir apmēram 21 grāds, jo litijam patīk tā saucamā "istabas temperatūra". Tādā ziņā Baltijas valstu klimatiskie apstākļi un vasaras optimālas baterijas temperatūras uzturēšanai ir gandrīz vai perfektas," uzskata Timoško.
Savā ziņā baterijas temperatūras uzturēšanai ir līdzīga nozīme kā tās regulēšanai iekšdedzes motorā, tiesa, elektriskajiem auto atšķirībā no iekšdedzes motoru mašīnām nav temperatūras rādītāja. Tas ir tādēļ, ka regulēšana darbojas automātiski, un autovadītāja kontrole vai iejaukšanās nav nepieciešama.
Kopumā ceļošana ar modernu elektrisko automašīnu karstā vasarā nerada nekādas problēmas. Drīzāk otrādi – daži tehnoloģiskie risinājumi pat ļauj baudīt priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kuri saviem braucieniem izmanto iekšdedzes automobiļus, tādēļ pat svelmainākajā dienā iespējams izbaudīt patīkamu temperatūru un komfortablu ceļošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
